Vai ticat paralēlajai pasaulei???

Dīvains jautājums.

1. Bībelei nevar ticēt.
2. Pasaulei pienāks gals arī bez bībeles.

Manuprāt:
Vīrs - Sieva
Dēls - Meita
Vīrs - Persona ar augstu morālo stāju, kas nebaidās no grūtī'bām, kā arī spēj palīdzēt bērniem jeb kurā situācija un spēj arī ar vienu skaļāku vārdu likt noprast bērniem ka tie nedara kautko labu, citadi berni izlepst un paliek neciešami nakotne kad tiem ir parak leila vaļa. Ka arī viņam jabūt arī naudas sagādātājam un jādala vienādās daļās ar sievu mājas darbi.
Sieva - Sieviete kas māk izrādīt savas emocijas un dot nepārspējamu siltumu savām atvasēm. Protams labakajā gadījumā arī strādājoša, jo darbs tomēr palīdz izjust dzīvību pats galvenais lai nav tā persona kas tikai pa mājām rušinās.
Par bērniem gan pagrūti pateikt. Galvenais, lai vecāki māk iemācīt saviem bērniem idzīvot pasaulē saglabājot paši sevi nevsi pieņemot citu paradumus..

Visa pamats visam-cieņa vienkārša cieņa-nedarīt otram to,ko negribētu izjust uz savas ādas...

Kaut ko ķimerēju, paskŗuvēju, palodēju (ja maza gabarīta un nesams mājās), kafija vienmēr blakus, noteikti ēdu, mūzika, klipiņi, meklēju sev interesējošo informāciju , runāju pa skaipu, šad tad aizbrienu līdz logam uzpīpēt uz wc nolaist spiedienu, pēc tam atkal sataisu kafiju...  

Es ticu tam, ka ja katram cilvēkam ir savs iekšējs pretstats, tad ir arī paralēla pasaule, kur dzīvo kkas līdzīgs, bet tomēr atšķirīgs mums.

Ja skolās ir tādi fizkultūras, amatu mācības u.tml. haļavas priekšmetu skolotāji, kuri paralēli vada 2 stundas reizē... nu tad kāpēc lai arī attiecības nenotiktu paralēli...

matriksu noskaties tur bišķiņ detalizētāk tas viss pastāstīts

Kas to lai zin. Varbūt ka ir. Bet to sajūtu kur liekas ka ir piedzīvota,sauc par dežavu,vai kaut kā tā. Un tur arī katram sava teorija.Varbūt ne gluži mēs tur esam,bet citi.Jo mēs redzam un dzirdam tikai noteiktos diapazonos,vai kā nu to sauc. Un mēs droši vien ļoti daudz neredzam un nedzirdam to kas blakus ir un viss apkārt.  utt

tik ilgi kamēr spēsi abiem/ām melot... un nekļūdīsies sarunās ar abiem/ām nejauši izpļāpājoties par kko ko esi darījusi/is kopā ar otru...

Zeme nav ne pirmo ne pēdējo reizi mirusi un atdzīvojusies, tanī kaut kas liels ieskrējis (un kādas tavas domas kā radās Mēness?). Viena lieta par ko cilvēki runā ir tā, ka  2012 gada 21.decembrī beidzās maiju kalendārs un gaidāmas pārmaiņas kā piemēram Zemes polu maiņa. Man ir domas, ka arī tas nav ne pirmo reizi, jo visa dzīve ir cikliska un savā ziņā atkārtojas lietas tāpat kā Zeme riņko ap Sauli par loku. Otra lieta ir tāda, ka Zemei it kā tuvojās X-planēta kas laikam saucas Nibiru. Saule it kā ir vēl viens loks ap ko riņķo planēta, kuras traektorija sakrīt ar Zemi. Tā tālā planēta apriķo kādu citu zvaigzni un mūsu Saules ietekmē arī apriķo ap mums, bet tas notiek tik ļoti reti, ka par to neviens līdz šim neuztraucās, ka esam kādam pa kājām tā teikt. Ir zemē ietriekušies kaudze asteroīdu kamēr vēl planētas bija tādā kā veidošanās procesā. Uz tās arī kādreiz bija ūdens ar mikrobiskiem radījumiem. Kāds ietriecās un visa planēta atkal izžuva un palika bez dzīvības, taču dzīvība kā tāda pati par sevi cīnās uz izdzīvošanu. Tā (maziņā baktērijas) spēj izdzīvot arī ekstremālos apstākļos. Ar katru nākamo triecienu šīs mutējošās radības radīdamas jaunus dns arī attīstījās kompleksākās radībās - cilvēkos. Lūk, ja nu izmirsim neaizceļojuši kaut kur, tad tik un tā mēs kaut kad dzimsim no jauna un šoreiz jau vēl sarežģītākās radībās. Vel daži fakti, kas neskar Zemi pašu ir ka mūsu galaktika tālā nākotnē sadursies ar blakus galaktiku. Piena ceļš ar Andromedu. Veidos jaunu vienu veselāku. Tā kā mēs esam Piena ceļa ārējā gredzenā, tad nav pat zināms kur mūsu planētu varētu aizsviest tālāk Visumā. Un vai ap to laiku Saule jau izdzisīs arī nav īsti zināms. Visus šitos te Nostradamusa pareģojumus arī var izskaidrot ar tieši to pašu manis pieminēto dzīves cikliskumu.