Vai jums nekaitina (sk.iekšā)?

Neveiksminieks jūties tāpēc, ka neesi ar ko apmierināts... Sāc ar domu, ka šodien man veiksies un ar katru dienu man veiksies aizvien labāk...
Es reiz biju skaudīgs, kad man bija 12-13, un nu ir grūti cīnīties ar to, bet, paldies Dievam, man sanāca... Saki ko gribi, taču šiem cilvēkiem nav tik grūti novēlēt, lai veicas, nevis tur pie sevis iekšienē dusmoties par citu cilvēku laimi. Labāk ir novēlēt veiksmi un būt pateicīgam par to, kas tev ir, pozitīvas domas, taču ir labāk domāt nekā dusmoties uz kā un būt naidā pats ar sevi... Vairāk pievērsies tam, ko tu pats vēlies savā dzīvē, nemitīgi domājot par to, un pieņemot ka tu to esi pelnījis un tā tik tiešām būs - tas atnāks pavisam nemanot. Vienīgais, kas mūs ierobežo uz paša laimi, esam mēs paši (šaubas,dusmas,negatīvas emocijas u.c.) un arī pārlieku pakļautība citu cilvēku viedoklim,ierobežojumiem utt.. (t.i. klausīties cilvēkos, kuri mēdz teikt - nē tev tas nesanāks utt)
Es arī reiz domāju - kādēļ tā, vai tīešām neesmu to pelnījis, vai viss visu laiku būs tik slikti.. utt. Bet nu beigu beigās jau saprotam, ka paši esam savas laimes kalēji.
Ar manu problēmu tikt galā man palīdzēja Džozefa Mērfija grāmata ''Tavs zemapziņas spēks'', kad dzīve likās tik pelēka, šī grāmata bija mana laimes atslēga... Ja grāmatas nav prioritāte, vari paskatīties filmu ''The Secret'', ir arī latviešu valodā.. Manuprāt, ļoti laba filma, esmu redzējis vairākas reizes, un katru reizi pēc filmas ir tāds kā pozitīvais lādiņš uzkrāts.
Neuzskatu, ka ir tāds liktenis - dzīves lente, pēc kā mēs dzīvojam... Drīzāk mēs šo likteni paši veidojam, ir jau tas noteiktais laiks atzīmēts, un paši esam atbildīgi, cik krāšņu šo likteni mēs padaram...
Galvenais ir vienmēr piedomāt, ka viss nemaz nav tik slikti un pagaidām ir tā, lai pēc tam būtu 10x labāk... Tik nepadodies, negatīvajam sūdam, kas liek tev justies slikti, jo mēs taču esam atbildīgi arī par to, lai mēs justos labi! :)

nesit kreņķi! silti iesaku psihoterapeita konsultāciju.
vai cits variants - pievērsies vienai idejai un visu dari tās realizācijai, pārejais atties otrajā plānā.
lai veicas

vajag ko darīt lietas labā,ne sēdēt un visu ierasto.
es ar tāpat biju agrāk,tādā kā lokā apburtā,bet tad es tomēr izlīdu ārā no viņa un tagad ir labi.

Manuprāt, finansiālajam stāvoklim arī ir nozīme, jo ne kuš katrs var atļauties ceļot un pilnvērtīgi izklaidēties.
Nav jāiespringst un jālīdzina dzīves pēc vienas skalas, tādejādi nākas žēlot sevi par to, ka tev tā nav. Katrs dzīvo kā māk, grib un kā ir ērti viņam.

Aizej uz dzīvot uz mežu neredzot cilvekus, vai uz Tibetu, uz kādiem 10 gadiem. Kļūsti par Zaratrustu

Man jau ar dzīve tāda vientuļa un vienmuļa, dzīvoju kā ir,...neko darīt   Vai kaitina, nē...agrāk bija ļoti grūti ar to sadzīvot,...bet ar laiku pieradu, kaut kā dzīvojo vientuļš un dzīvoju, ..meklēju prieku vairs ne cilvekos,...bet Blu-Ray filmās, mūzika, savās lirikās,...un jaunākajās tehnologijās, datoros uttt. Vasarā zvejoju

dažreiz uzsit tāda skaudība,bet neņemu to pie sirds,domāju tas naw nekas traks...gan jau paveiksies ar man

Nu zini - man līdzīgi kā tev
Varētu pat teikt - gandrīz tieši tāpat kā tev man iet
nav ne tiesību, ne draudzenes, ari sēžu, filmas skatos
Bet zini - es cenšos to tā pieņemt, un tad stress pāriet, jo saprotu, ka nav jau tik briesmīga tā dzīve  
Vienvārd sakot - neķer kreņķi - neesi jau vienīgais tāds  
redzi - pat te irc.lv tādi ir  
Un galu galā - tu tak vēl jauns - 20 vai cik tev tur gadu - viss tev vēl priekšā
tas ir tikai laika jautājums, kad tev viss būs  
bet galvenais - neuzskati sevi pa neveiksminieku - viss notiek tā, kā tam lemts būt  

Es Tevi nesaprotu...