Vaij tev ir maajdzivnieks ??? Un ja ir kas vinju atskir no citiem majdzivniekiem ? Man ir vairāki mājdzīvnieki. 2 suņi un kāmis.
Kāmis neatšķiras ne ar ko, parasts grauzējs kurš visu dienu guļ un pa nakti ārdās pa savu ratiņu.
Argo gan nav tieši mans suns, viņš ir visas ģimenes suns (tiesa gan par saimnieku viņš ir izvēlējies tieši tēti). No pārējiem atšķir tas, ka viņš vnk ir supērīgs suns, ar superīgu raksturu, savējo dēļ būtu gatavs pat dzīvību atdot. Hēra ir mans suns, bezgala uzticīga, seko man kā ēna, ļoti mīļa, bet kā jau pusauga kucēns, vēl ir ļoti dauzonīga. Galvenais jau protams ar ko viņi atšķiras no pārējiem ir tas, ka viņi ir mani. :)
Vai jums nekaitina (sk.iekšā)?Neveiksminieks jūties tāpēc, ka neesi ar ko apmierināts... Sāc ar domu, ka šodien man veiksies un ar katru dienu man veiksies aizvien labāk...
Es reiz biju skaudīgs, kad man bija 12-13, un nu ir grūti cīnīties ar to, bet, paldies Dievam, man sanāca... Saki ko gribi, taču šiem cilvēkiem nav tik grūti novēlēt, lai veicas, nevis tur pie sevis iekšienē dusmoties par citu cilvēku laimi. Labāk ir novēlēt veiksmi un būt pateicīgam par to, kas tev ir, pozitīvas domas, taču ir labāk domāt nekā dusmoties uz kā un būt naidā pats ar sevi... Vairāk pievērsies tam, ko tu pats vēlies savā dzīvē, nemitīgi domājot par to, un pieņemot ka tu to esi pelnījis un tā tik tiešām būs - tas atnāks pavisam nemanot. Vienīgais, kas mūs ierobežo uz paša laimi, esam mēs paši (šaubas,dusmas,negatīvas emocijas u.c.) un arī pārlieku pakļautība citu cilvēku viedoklim,ierobežojumiem utt.. (t.i. klausīties cilvēkos, kuri mēdz teikt - nē tev tas nesanāks utt)
Es arī reiz domāju - kādēļ tā, vai tīešām neesmu to pelnījis, vai viss visu laiku būs tik slikti.. utt. Bet nu beigu beigās jau saprotam, ka paši esam savas laimes kalēji.
Ar manu problēmu tikt galā man palīdzēja Džozefa Mērfija grāmata ''Tavs zemapziņas spēks'', kad dzīve likās tik pelēka, šī grāmata bija mana laimes atslēga... Ja grāmatas nav prioritāte, vari paskatīties filmu ''The Secret'', ir arī latviešu valodā.. Manuprāt, ļoti laba filma, esmu redzējis vairākas reizes, un katru reizi pēc filmas ir tāds kā pozitīvais lādiņš uzkrāts.
Neuzskatu, ka ir tāds liktenis - dzīves lente, pēc kā mēs dzīvojam... Drīzāk mēs šo likteni paši veidojam, ir jau tas noteiktais laiks atzīmēts, un paši esam atbildīgi, cik krāšņu šo likteni mēs padaram...
Galvenais ir vienmēr piedomāt, ka viss nemaz nav tik slikti un pagaidām ir tā, lai pēc tam būtu 10x labāk... Tik nepadodies, negatīvajam sūdam, kas liek tev justies slikti, jo mēs taču esam atbildīgi arī par to, lai mēs justos labi! :)
