Vai jums tā ir bijis, ka ar otru cilvēku grūti, bet bez viņa vēl grūtāk?

nu vispaar ir jaa..
zeeni varbuut tik ljoti nee bet ir meitenes /nu nejau visas :D/ kuras iedalaas taadaas kategorijaas...
1. nocelshu lai tikai kaadam izbojaatu dziivi
2. nocelshu jo man vinjsh patiik

parasti nocelshanas gadiijumos tas cilveeks kursh ir tas ''noceeleejs'' saak lieliities citiem un tad jau uzreiz var pateikt kas tas par putnu ir...

Sāpes iespējams pazudīs drīz, bet tiklīdz par to visu atcerēsies, tā atkal nāksies ar tām cīnīties. Tīri morāli ir sevi jāmāk noturēt tajā līmenī, kad sāpes un aizvainojums liek vairāk justies stipram un spēcīgam (varbūt pat gatavam atriebties), nevis sajusties nožēlojami, jo tai stadijai tu izej cauri, jau pašā sākumā.

Viss kas nāk pār tavu galvu ir jāizmanto savā labā, lai vai cik neiespējami tas liktos.

Viss ir atkarīgs vai tā ir mīlestība ar pretmīlu vai arī mīletība, ja otrs cilvēks neizjūt to pašu. Pirmajā gadījumā tā sajūta ir fantastiska. Iedomājies, ka Tu Ziemassvētkos kaut ko ļoti vēlies un Tu to saņem! Tikai tā sajūta tik ātri nepāriet. Vismaz tas tā ir tajā tā saucamo rozā briļļu periodā. Tā ir pacilātības un eiforijas sajūta. Vēlāk vidojas citādas un daudz dziļākas jūtas. Pat īsti nezinu ar ko lai tās salīdzina. NU varbūt tā kā pret bērnībā mīļāko mantiņu- Tu nespiedz no sajūsmas katru reizi to paņemot rokās, bet Tev to vajag un tu bez tās dzīvot nevari.
Ja ir tā, ka tu mīli to otru cilveku, bet viņš/viņa uz šīm jūtām neatbild, tad tās ir auzas. Nenormālas mokas. Tu velētos kaut nemūžam nebūtu pazinis šo cilvēku, velies kaut nemūžam nevienu nemīlētu utml. Diezgan traki. Varbūt man atbilde ir diezgan virspusēja un arī diezgan subjektīva, bet nu tiešām jāņem vērā šie abi aspekti. vienā gadījumā tās būs neaprakstāmi labas sajūtas, bet otrā- neaprakstāmi sliktas, mokošas.

esmu devusi 100000 iespeeju..bet vinjas tikai tika izniekotas

normālās anketās ir arī lodziņš kurā var atzīmēt katrai valodā kādā līmenī tu proti sarunāties, rakstīt, saprast

Tādu pašu nav, bet ir garīgi tuvi cilvēki, citiem intereses līdzīgas, profesionālisma kopgari arī sastopami... Vispār jau divi vienādi cilvēki kopā nevar dzīvot, jo viņam otrā nav ko dievināt, apbrīnot...tas ir pretdabiski, ja vēlies mīlēt.

Driizaak,nevis lai saapinaatu,bet lai pasargaatu,tevi<vai sevi no kaut kaa!Vai arii aiz baileem,baileem no taa ka miil!Arii taa gadaas!

Bezgala viegli-nosodīt jau ir visvieglāk-bet iedziļināties un izprast grūtāk un vajadzētu tā darīt vienmēr-tikai cilvēka straujā daba...bieži vien traucē...Un nosodot-mēs sāpinām otru,jo virspusēji esam tam piegājuši....bet cilvēciņiem ir tik viegli nodarīt pāri...Tā nu esmu iemācījusies-nenosodīt....katrs dara tā kā uzskata par pareizu...

pats pirmais, ko es novērtēju faktiski ir smaids (ja runa ir par pretējo dzimumu), nekas nevar būt skaistāks par meiteni, kas ir dabīga, brīva un smaidīga.
bet ja runā vispārīgi par cilvēkiem kā tādiem, tad parasti vienkārši ir tā, ka saruna vai nu raisās, vai nē un pēc tā tad arī novērtēju... tas jau atkarīgs no daudziem faktoriem... no hobijiem, inteleģences līmeņiem jābūt daudz maz samērojamiem...