Vai viegli nosodīt otru cilvēku.?

pizdzets.....pieliki klāt pāris jaunus vārdus un lūk jauns jautājums

Nu nosodiit jau nu gan nevajadzeetu.Vieniigi ja vinji dara paari vinjiem [apmeeta ar akmenjiem,spaarad kaajaam utt] tad gan vajadzeetu nosodiit un taadiem vajadzeetu iegaazt vienu taisno.IDIOTI,taa tak ar ir dziiva radiibinja. :(

o, jā...
šī situācija man ir labi pazīstama...
..man ar manu mīļoto cilvēku dažķārt ir grūti, bet bez viņa..-tās ir šausmas, to es vispār nevaru!
un arī viņam ar ,mani nav viegli - to mēs abi labi apzinamies..  

taču visu laiku kutkas tomēr ir turējis mūs vienu pie otra, vilcis atpakaļ. . .

tā nu tas reiz ir..

bet es sāku saprast ka laikam jau tomēr lielāko ties tā ir tikai mana vaina..  tāpēc pamazām cenšos laboties, lai nedarītu viņam tā pāri!

Sāpes iespējams pazudīs drīz, bet tiklīdz par to visu atcerēsies, tā atkal nāksies ar tām cīnīties. Tīri morāli ir sevi jāmāk noturēt tajā līmenī, kad sāpes un aizvainojums liek vairāk justies stipram un spēcīgam (varbūt pat gatavam atriebties), nevis sajusties nožēlojami, jo tai stadijai tu izej cauri, jau pašā sākumā.

Viss kas nāk pār tavu galvu ir jāizmanto savā labā, lai vai cik neiespējami tas liktos.

nu vispaar ir jaa..
zeeni varbuut tik ljoti nee bet ir meitenes /nu nejau visas :D/ kuras iedalaas taadaas kategorijaas...
1. nocelshu lai tikai kaadam izbojaatu dziivi
2. nocelshu jo man vinjsh patiik

parasti nocelshanas gadiijumos tas cilveeks kursh ir tas ''noceeleejs'' saak lieliities citiem un tad jau uzreiz var pateikt kas tas par putnu ir...

Viss ir atkarīgs vai tā ir mīlestība ar pretmīlu vai arī mīletība, ja otrs cilvēks neizjūt to pašu. Pirmajā gadījumā tā sajūta ir fantastiska. Iedomājies, ka Tu Ziemassvētkos kaut ko ļoti vēlies un Tu to saņem! Tikai tā sajūta tik ātri nepāriet. Vismaz tas tā ir tajā tā saucamo rozā briļļu periodā. Tā ir pacilātības un eiforijas sajūta. Vēlāk vidojas citādas un daudz dziļākas jūtas. Pat īsti nezinu ar ko lai tās salīdzina. NU varbūt tā kā pret bērnībā mīļāko mantiņu- Tu nespiedz no sajūsmas katru reizi to paņemot rokās, bet Tev to vajag un tu bez tās dzīvot nevari.
Ja ir tā, ka tu mīli to otru cilveku, bet viņš/viņa uz šīm jūtām neatbild, tad tās ir auzas. Nenormālas mokas. Tu velētos kaut nemūžam nebūtu pazinis šo cilvēku, velies kaut nemūžam nevienu nemīlētu utml. Diezgan traki. Varbūt man atbilde ir diezgan virspusēja un arī diezgan subjektīva, bet nu tiešām jāņem vērā šie abi aspekti. vienā gadījumā tās būs neaprakstāmi labas sajūtas, bet otrā- neaprakstāmi sliktas, mokošas.

Laikam tomēr nē.
Varu vārdiski pateikt, ka piedodu, bet aizvainojums jau tāpat paliek un netiek aizmirsts.

Kā saka: "pie laba ātri pierod"...
He vajadzēja šo a pie tām parunām pielikt.. eh... :)

Tādu pašu nav, bet ir garīgi tuvi cilvēki, citiem intereses līdzīgas, profesionālisma kopgari arī sastopami... Vispār jau divi vienādi cilvēki kopā nevar dzīvot, jo viņam otrā nav ko dievināt, apbrīnot...tas ir pretdabiski, ja vēlies mīlēt.