Vai rakstnieki ņem iedvesmu no dzīves, vai rada literatūru, fantazējot par neiespējamo... ???

ja tu tici, ka tas ir iespejams un ja apzinies ka tas nav iespējams, bet tomēr ceri tu nonāc prāta un sirds pretrunās ........ galējā robeža šizofrenija.....
ja tu tici, tad dari visu iepējamo visu atkarīgo no tevis lai tu piepildītu savas vēlmes. Ja tu redzi ka no pieturas atiet autobus un ceri ka skrienot uz nākamo pieturu tu viņu panāksi , tad tikai skrienot uz nākamo pieturu tu redzēsi panāksi to vai nē.....un var izdarīt secinājumus =PIEREDZE= MĀCĪBA....

Dima Bilans deva iedvesmu jautājumam?

ja jau cilvēks dara neiespējamo tad to par neiespējamu nevar nosaukt.
Tatad nē!
Lai gan šis ir relatīvs jēdziens.

Kādu īsu brīdi, kamēr vēl labi atceros, ko lasīju - ietekmē.
Citādi tikai īpašas aizplāpāšanās gadījumā, kad tiek izvērstas visādas dīvainas tēmas varu sāk citēt;)

Protams, ka fantazēju! (zinot ka tas nepiepildīsies vai ir vienk kkas nereāls) ... Esmu sapņotāja ;)

Nē, fantazē taču jebkurš cilvēks - jauns vai vecs... :) tas ir labi, jo tas pierāda tikai to, ka cilvēks ir dzīvs, ar spilgtu iztēli un spējīgs domāt :)

mēģinātu ķepuroties tālāk
domātu,kāpēc atkal tas notiek tieši ar mani?

Man iedvesma rodas, kad palasu Aspazijas dzeju

A priekš kam tev vēl strādāt? Es varētu palīdzēt kā rast iedvesmu, lai nestrādātu
Pirms atvaļinājuma arī jāsamazina darba apjoms, lai iebrienot atvaļinājumā uz kakla nebūtu sakārti nepabeigtie darba pienākumi.

Es nekad nedaru neko taadu, kam nepiecieshams ieguut iedvesmu. Ja taa uznaak, tad daru spontaani, nekad pret manas muuzas gribu.