Labākā atbilde
-
0 0
filozofs1991 6 (6605)3733 16 g
It kā jau pēc visiem likumiem nevajadzētu, taču tīri cilvēciski ir grūti noturēties. Redzi, ja vesels bars tuvinieku vai tuvāko draugu raud un sūkstās par aizgājēja zaudējumu, ar to viņi mirušā dvēselei neļauj pamest zemāko astrālo sfēru un pacelties augstāk, uz turieni, no kurienes sāks gaidīt savu nākamo reinkarnāciju. Raudāt pēc idejas nevajag, bet gan priecāties, ka nu cilvēks beidzot ir nonācis labākā pasaulē utt. Starp citu, čigānu tauta to jau dara no laika gala, un es viņiem piekrītu.
Atbildes
-
-
0 0
itsmeee (39) 7 (25206)432115 16 g
Asaras birst gribot negribot. Bet histēriski gan bērēs neesmu raudājusi-spēju sevi saņemt rokās.
-
0 0
Sheyliina 7 (38652)417129 16 g
Jau sen nav nācies nevienās bērēs pabūt un cerams, ka tuvākajā laikā arī nebūs pēc tā vajadzības. Pēdējā reizē man bija 15 gadi, man nomira vecvecmāmiņa (mans kolosālaikais cilvēks, ļoti viņu mīlēju) un rezultātā raudāju arī 3 dienas pēc bērēm sēžot skolas solā.
-
0 0
DiiDii 7 (31461)31348 16 g
Jā. Pirms vecmammas bērēm biju cieši apņēmusies neraudāt, bet tikko kā iegājām kapličā, un es ieraudzīju viņu guļam zārkā, man tā panesās bimbiens.... Kad vairs nevarēju noturēties, es izgāju ārā....
Kad glabāja vecvecmammu tad gan neraudāju, jo biju pārāk maza un nebiju paspējusi viņai pieķerties.... Vairāk gan bērēs neesmu bijusi.
-
0 0
mistikaa 3 (670)16 16 g
es uz berem vel ne vienu reizi neesmu bijusi (vaij ari esmu bijusi tad loti mazinja kuru pat neatceros)un tad laikam nevis raudaju bet skraidiju ar brali pa kapiem :D:D
-
-
-
-
-
0 0
the-one (35) 6 (12402)2525 16 g
Tā ir lieta, ko nespēju kontrolēt ar prātu.. Bērēs uznāk virsū visas atmiņas, un raudiens nāk pats no sevis. Atkarīgs no tā, cik jūtīgs un emocionāls cilvēks. Es gluži vienkārši nespēju noturēties, neizplūstos asarās.
-
-
0 0
houseworx (36) 6 (19904)3742 16 g
esmu bijis tikai vienas beres... tas bijas vecmammas, neraudaju
-
-
-
-
0 0
LadyMe 6 (11341)2212 16 g
Jā.. nevaru neraudāt, ja atmiņas, kuras nesen ir bijušas tagadne, ir jau pagātne un neatgriezeniskas, ka neko vairs nevarēs labot no izdarītā un nevarēs neko vairs pateikt.. Paliek tāda kā tukša vieta kādu laiku, līdz tas piepildās ar labām atmiņām par aizgājēju..
