Vai skolā nācās pārciest iesvētības?

Riebīgie 12-tie lika ēst šokolādē iekausētus ķiplokus un uzdzert sālsūdeni, kā arī pasniedza ielūgumus uz diseni - prezervatīvā ielietu kefīru, kas bija iesiets striķī (ar šo te bij jaierodas dišukā)....un vēl visādas riebigas jēlibas lika darīt, rapot ar aizsietāma cum pa skujām, sapuvušiem āboliem...zapti , spalvām. īsāk sakot viens makten riebīgs pasāciens. Bet nejaukākais ir tas, ka mēs mēģinājām atspēlēties uz 10 tajiem, kad paši bijām 12 tie

āāāā - šausmas... lika uz vēdera pa kkādu zaptes žampu līst - es atriebos un ierāvu savu vedēju iekšā žampā... kā šis lamājās... :D:D:D
nu pēc tam viņš centās man atriebties ar citiem iesvētību elementiem, bet es kkā veiksmīgi izvairījos...

Par sāli - jā. Neteiksim , ka bieži, bet gadās.    BET NE JAU SAVĒJĀS BRŪCĒS!!!   Lai Dies nogrābstās...
Tas ir līdz tam brīdim, Meitene, kamēr jaunības trakums pierītē un dzīvīte nesāk slānīt, kamēr nesāc zaudēt uz mūžīem tuvus, mīļus cilvēkus... tas maina attieksmi, vērtības.
Dzīve gana ekšanus piedāvājusi un gan jau piedāvās izbaudīt dažādas jomās, lai kā necenties no tiem izbēgt - priekš kam dramatizēt un sāpināties papildus- priekš tam taču ir profesionāļi - EMMO!   (katram jādara tas, kas viņam izdodas vislabāk, pareizi!?)
p.s. kaut, ja padomā - tas ir ļoti subjektīvi -(ja nerunā par tīšu , uzspēlētu dramatizēšanu, piemēram, politiķiem - piemēram :) - uzdramatizēt kādu fufeli, lai novērstu sabiedrības uzmanību no kaut kā cita... TAKTIKA! :) ) Dažādu cilvēku uz vienu un to pašu notikumu(gadījumu, starpagadījumu, faktu utt utml) skatījums, reakcija ir dažāda. Kas vienam ir sāpīgi, nepatīkami, citam pupu mizas un tas, kam pupu mizas, nevar saprast, kāpēc tas pirmais tik ļoti pārdzīvo - vai tik nedramatizē. Nē, nedramatizē -viņa reakcija ir patiesa - jautājums cits - KĀPĒC priekš viena tas ir liela pārdzīvojuma avots un kāpēc priekš cita - pupu mizas.  :)

dadze ko tu teiktu ja ir dzerts divas nedēļas ?
lāpies ar kaut ko vērtīgu ,konjaku,viskiju bet protams ar mēru bet ja nevari ninnā tomātu sulu ar pipariem un tobasko mērci piepilini

Laikam,
es nezinu,
bet šodien pats sevi iesvetīšu ar 100 gramiem

Kā tad savādāk? Nesvīst tikai tie, kas guļ kā plaušas!

sluuksana pa kisela upi ar skabu gurki mute

посвящений

nez, es par to nekad neesmu bijusi sajūsmā, no savām pat neko daudz neatceros.. bija jāsamainās drēbēm ar kādu citu iesvētāmo, jālien uz augšu pa uz trepēm noliktu sporta zāles solu.. ar degunu jāuzraksta savs vārds.. jāizsūdz grēki (vai pīpē, vai puikas patīk ). mums vsp daudz kas bīstams un apkaunojošs gāja secen. nežēlīgāk izturējās pret džekiem, bet nekas pavisam briesmīgs nebija.. vienam olu pret galvu sašķaidīja, bet tas bija tāpēc, ka viņa vecākais brālis bija pie iesvētītājiem.. no citiem gadiem atceros, ka bija jāgrūž ar degunu pa grīdu kopā sasietas zeķes vai basketbola bumbu.. kādreiz viena meitene nejauši sagrieza kāju. citiem bija jāēd kkādas pretīgas lietas, ķiploki eļļā, pavecākas zivis un taml, bet lidz mūsu laikiem barot kkādas cūcības jau bija aizliegts..
ak, tas skolas laiks.. kā gribētu tajā atgriezties.. laba skola un interesanti skolasbiedri

iziet aaraa,  aiziet liidz tuvaakajai biljarda zaalei, uzspeeleet ar vecaakajiem biedriem, iedzert alu.
iesaakumam pietiktu un visu vakaru pat vilktos, ja visiem buutu labi.

to, kā morgā jauniņos studentus nes cauri, labāk nezināt. :)
nu - pataisīt līķi kustīgu, ielikt tā iekšās ko ēdamu, utt - bweah.