Vai stiimi, taa ka neko neatceras var uzskatit par attaisnojumu?

Tad jau nav vērts dzīvot!

saki kad sētā pumpē naftu un tev ir jāstāv klāt

slinkošanā

juridiski nē.

Parasti taisot kontu norāda rezerves adresi un tur saglabā parametrus

Njā, un labi izdodas
un sestdienu pēcpusdienā ir tā: "wtf, ko es vakar īsti darīju. neko tak nedarīju, bet kāpēc tāds pārgurums"?

pirmām kartām es neesmu tam radīts,otrām kartām man nav naudas reklāmas kampaņai,
treškārt man nav augstākās izglītības utt....
man kritizēt labāk padodas

Manā mūžā 2 reizes tā ir bijis (nopietna atzīšanās, nevis ākstīšanās). 1 puisis man rakstīja neskaitāmas mīlestības vēstules, atstāja pie dzīvokļa durvīm ziedus, zvanīja lai tāpat vien parunātu, aicināja pastaigāties pat tad, kad biju viņam gan mutiski, gan rakstiski paskaidrojusi, ka nu nekas nesanāks. Uz to viņš veselu dienu iepretim maniem logiem nosēdēja kokā, lai pēdējo reizi mēģinātu pievērst manu uzmanību. Tagad abi šo atceroties smejamies līki.

Otrs gadījums - puisis vnk publiski paziņoja, ka es viņam patīkot, caur maniem draugiem kādu mēnesi sūtīja man vēstules. Uz manu atteikumu reaģēja pretīgi (sīkumos neizplūdīšu), tāpēc arī publiski visas viņa atzīšanās noslīcināju tualetes podā savu draudzeņu klātbūtnē.

Vainīga nejūtos nevienā gadījumā un sirdsapziņas pārmetumu arī nav bijis - tak otram reāli ir jāsaprot, ka ja no otra nav pat vismazākā ieinteresētība, tad vnk apskaties apkārt - varbūt ka īstais ir kāds cits , bet tu viņu neredzi.