Vai taisnība, ka tas kurš mīl mazāk izmanto izmanto to, kurš mīl vairāk.? Abi vienādi nevar mīlēt.

Tieši tā! ideālu variantu ir maz, kad viens otru vienādi stipri mīl. Ir tāds teiciens pat - katrā ģimenē ir savs dzērājs...bet tas jāsaprot arī pārnestā nozīmē. Jo viens ir tusētājs un aktīvists, bet otrs var pacietīgi sēdēt mājās, gaidīt, kad pārrodas mājās. Un, ja pastāvs variants, kad viens mīl otru vairāk, tad tas, kurš relatīvi mīl mazāk, ar laiku to sāk izmantot savā labā, jo zina, ka visas kļūdas tiks piedotas. Savukārt to, kuru izmanto, ierobežo pašcenzūra, viņš/viņa jau baidās kļūdīties, lai nesāpinātu otru, vai arī neradītu argumentus, kurus pēc tam tas izmantotājs varētu pielietot gadījuma, ja pats/pati savāra sūdus - "Redz, Tu toreiz arī tā darīji!!" u.tml. Pats interesantākais, ka izmantošanas apmēri ar laiku pieaug proporcionāli piedotajiem grēkiem. Bet tas, kurš mīl, viņš jau nevar nepiedot, viņam tas cilvēks ir viss uz pasaules, kā rezultātā no izmantošanas neizbēgt. Ir tikai jautājums izmantotajam - vai ir vērts ciest, ja Tevi nenovērtē?! Patiesībā šī visa piedošana un izmantošana galu galā noved pie pilnīgas neiecietības un ienīšanas pret to iemīļoto, kurš izmanto.Tātad atliek tikai divi varianti - gaidīt un ciest, ja nu tomēr notiek brīnums un cilvēkam nāk atklāsme, ka otrs cilvēks nav koka gabals. otrais variants - izmantot izdevīgu brīdi, kad otram cilvēkam parādīt, ka tā vairs nevar, lai tad nu sadzīvo ar to vainas apziņu.

Diemžēl tā ir taisnība......

Taisnība. Vajag mazliet padzīvot laulībā un atklāsme nāks pati par sevi.

Mīlestība ir viens vesels, jeb katram 50/50, ja kāds mīl vairāk, otram paliek ar vien mazāk, bet vai izmantošana saistīa ar mīlestību - nē

:)) Shis ir labs !!!

tad jau tā nav īsta mīlestība,ja kautkādā veidā apzināti izmanto..

Nedomaaju ,ka miilestiibu vispaar kaut kaa var izmeeriit....kaa tad lai nosaka to,kursh tad no abiem miil vairaak?MAnupraat miilestiiba nav 50:50,bet gan 100:100....jo ja tu neesi gatavs atdot no sevis visu ,bet tikai pusi,tad taa nav miilestiiba....es piekriitu tam ,ka miilestiiba var kompenseet kaut kaadus otra cilveeka truukumus,lai attieciibaas buutu balanss,bet ne kaadaa gadiijumaa izmentot...tad taa vairs nav miilestiiba...tas ir mans subjektiivais viedoklis :)

jaa, viens no diviem vienmeer miil vairaak! kopdziive ir smags darbs, taa ir arii maaksla, jaaiemaacaas ar to [sa]dziivot....

NU nav tā mīlestība,ja kādu izmantojam...Un kā tu to vari izmērīt,kurš mīl vairāk,kurš mazāk...pēc attieksmes?Bet tik daudz taču nepasakam,kaut domājam..Ja nevar atrast to vidusceļu,lai būtu mīļas attiecības un nedomāt par to,kurš nu kuru izmanto,nekas nesanāks...bet,ja jūti tiešām izmanto, nu nav tā mīlestība...aizraušanās,virspusējas attiecības varbūt,bet ne mīlestība.Mīlestībā mēs cenšamies vairāk dot,bet ne izmantot...man tā "naivi"šķiet...

  Nevar mīlēt ne mazāk ne vairāk - var TIKAI mīlēt un mīlot par izmantošanu neviens nedomā....

Var vienaadi miileet,tikai jaatrod to iisto.Diemzeel realitaatee vairaak tek izmantoti...

vai tad ir tāds mīlmetrs ar ko var izmērīt mīlestības daudzumu un stiprumu?!

Mīlestībā vienmēr esot viens kurš skūpsta un otrs kurš pagriež vaigu.Ja abi vienādi tas romāns pajūkot...

Kur ir tie svari, kas visiem der?!... :))

iespeejams

Laikam jau tā ir taisnība! Esmu izbaudījis abas puses un teikšu atklāti, tad jau labāk mazāk mīlēt nekā būt mazāk mīlētam!:(