Vai, tavuprāt, suns patiešām ir cilvēka labākais draugs?

es nezinu. Bet suņiem piemīt apbrīnojama uzticība un pieķeršanās saimniekam. Bet arī viņiem ir katram savs raksturs.

Vai viņš ir labs draugs, vot to nezinu, tas atkarīgs no cilvēka, kuram ir suns un kā viņš viņu uzstver.

Jo...

Suns patiešām ir cilvēka labākais draugs. Mēdz gadīties, ka cilvēks sava savtīguma dēļ, otru pieviļ, bet suns vienmēr ir patiess. Mums – cilvēkiem - pilnai laimei ir nepieciešamas dažādas lietas un apstākļi, bet sunim ir vajadzīga tikai saimnieka mīlestība, rūpes un barība.

Daudzās ģimenēs suņi nepieciešami mājas sargāšanai, medībām, ir arī īpaši apmācīti policijas suņi. Arī šādam nolūkam iegādāti suņi var būt cilvēka labākie draugi, bet parasti šos dzīvnieciņus tik ļoti nemīl un viņiem jāpilda savi pienākumi. Ir arī cilvēki, kuri savus suņus tur pie ķēdes. Manuprāt, tas ir cietsirdīgi un tā nevar būt mīlestība pret dzīvnieku. Kurš gan savu labāko draugu tā ierobežotu un tik ļoti nodarītu viņam pāri?

Neatkarīgi no iemesla, kādēļ sunītis ir paņemts, tas vienmēr būs ļoti patiess un godīgs pret savu saimnieku. Ja saimnieks būs jauks un mīļš, suns būs viņa labākais draugs. Ja saimnieks izturēsies slikti pret suni, suns neliekuļos un, atšķirībā no cilvēkiem, parādīs to, ko īstenībā jūt pret cilvēku un, iespējams, arī iekodīs vai uzbruks. Viņš būs patiess un neko netēlos.

Manuprāt, suņi tiešām ir cilvēka labākie draugi. Bez suņiem mūsu dzīve nebūtu iespējams tik laba un jautra. Suņi rotaļājas ar bērniem , sastāda kompāniju, palīdz, sargā, glābj, … un sniedz mums tik ļoti daudz mīlestības. Katrā gadījumā dzīve bez suņiem mūsdienās nav iedomājama.

Vai manuprāt viņš ir tāds, nevaru nepiekrist protams kas tur rakstīts, jo tā jau arī ir..
Tā tad viņš arī ir tas labākais draugs.

Domāju, kad, jā.(Tomēr es esmu izteikts ''kaķinieks'' un domāju pretējā nometnē) Jo cik ir stāstu par to kā suns ir uzticams saimniekam. Nāk prātā tas aizkustinošais stāsts, par to sunuku, kurš katru reizi Japanā, saimniekam dodoties darba uzticīgi to sagaidīja pārnākot mājās no metro. Reiz šis saimnieks aizgāja kārtējā darba dienā un tā arī nepārnāca...uz mūžiem. Bet suņuks arvien dienu no dienas nāca, gaidīja... to pamanīja arī apkārtejie cilvēki...bet viņš nāca tāpat un gaidīja, un tā gadiem. Līdz , protams, tas suņuks pats no vecuma nomira. Cik zinu Japānā vēlāk kurā tur metro stacijā uzcēla vēlāk šim suņukam pieminekli. Un tas pat pārspēj cilvēka uzticību cilvēkam... tā ka jā, suns tiešām ir cilvēka labākais draugs.