Vai tev pamatenē tie saucamie teicamnieki bija draugi?

Kontaktējāmies. Par baigiem draugiem nenosaukšu. Biju pa vidu.

hmmm ... nosacīti ... bet vairāk vai mazāk bija gan draugi..... man bija ar visiem draudzīgas attiecības

Bija, man tajos laikos visi bija draugi :) Arī viens čalis kura dzīvi sastāvēja pāsvarā tikai no sporta zāles un grāmatām un maza iedzeršana ar mani...paldies tev dievs ka viņš bija mans kaimiņš, savādāk nevar zināt kāda būtu man tā dzīvīte

A kas vainas teicamniekiem?
Līdz kaut kādai 6.klasei es arī biju teicamniece un nesūdzējos par draugiem, kas man bija apkārt.

Jā, es vienmēr biju pats sev labākais draugs!  
Pāris gadus izvilku -kad gribēju suni un otrā gadā, kad gribēju mopēdu - bet senču nostādne bija tāda - gribi!? NOPELNI! Ļoti gribēju. Nopelnīju.
Kopumā biju "labists"  -jā, bija pa starpu kāds seklums, kura plebiskā aprobežotība sliecās uz ignoranci/skaudību, bet man bija pajāt - pretim saviem mērķiem gāju neatskatoties (gēni, ko lai dara... :D )! Vispār lielākā daļa klases bijām diezgan draudzīgi.

Es pati biju teicamniece. Visi man bija draugi - kad vajadzēja nošpikot vai mājasdarbus norakstīt.

es ar visiem draudzejos

Es pati biju teicamnieku skaitā...:D
Bija gan draugi, gan "draugi" :D
Vislabākais draugs es visiem biju tad, kad vajadzēja nošpikot vai norakstīt.

nee, es ar tiem nedraudzējos :D

Kāda starpība, teicamnieks vai divnieku karalis?? Protams, lai dabūt kontroldarbā labu atzīmi vai norakstīt mājasdarbu, teicamnieki visiem bija draugi. Es draugus tādā ziņā nešķiroju un biju draugos ar gandrīz visiem, un teicamnieki man bija ļoti labi draugi, ne jau viņu zināšanu dēļ, kuras var izmantot kontroldarbos. Vienmēr, vairāk vai mazāk, esmu paļāvusies tikai uz sevi. Vēl joprojām esmu draugos ar tā saucamajiem ''teicamniekiem''. Nu cilvēkiem vienkārši ir paleimējies, ka viņi spēj uzņemt visu dzīvē mācīto.

bija draudzenes , bet draugi - zēni , laikam tikai tādi riktīgie tusētāji .