Vai tev tad, kad biji sīks, braucot mašīnā nāca vēmiens?!

Vairāk gadījās tos autobusus iesvētīt :)

Nē, nekad. Atceros, pamatskolas ekskursijās bija pāris indivīdi, kuri vienmēr piepūta autobusu. Zināja, ka vems, bet nekad neņēma līdzi maisiņus priekš vemšanas. Labāk nebūtu braukuši. Laikam brauca ar tādu domu - ja jau man būs slikti, lai tad ir slikti arī visiem citiem.

Nekad nav bijis slikti nedz karuseļos, nedz auto. Tikai no alkohola.

nop, neko taadu neatminos.

pār kālniem braucot bij kā bija,bet ne līdz tādam līmenim ka jāizliek kas uz āru-drīzāk tagad ir tā,ka jāizliek kas uz āru ja esmu dzēris un tā ir normāla parādība :D

cik sevi atceros nē, bet manam kaķītim gan vilka uz korķi

Ne. :)
Sāku vemt, kad sāku dzert un pīpāt -arī bez autobuza :D

nē, man tieši patika (patīk) tā pat kā karuseļi, kaut cauru dienu varu vizināties... :))

Un kā vēl. Atceros vienu gadījumu: Braucām uz Lietuvu pie mammas krustmātes un krusttēva un ceļš bija fantastisks. Ceļš bija tiešām superīgs, mēs ar brali visu laiku tik teicām ''augšā, lējā, augšā, lejā...'', un tāds tas ceļu bija praktiski visu laiku. Apstājamies pie vienas ābeles, lai kādu ābolu dabūtu un citi nolaida lieko šķidrumu, man palika ļoti slikti un izvēmos :D
Nevarēju ilgi braukt autobusos, jo tur man vienmēr bija slikti, bet vemt gan nevēmu.

man vel joprojamgribas vemt :(

It kā nē... dažas reizes ir gadījies, ka paliek riktīgi nelabi no tā, ka šūpo (un no rīta nebiju ēdusi neko), bet vēmusi neesmu.
Vienīgais, kas man gadījās, kad sīka biju, piečurāju krusttēva žiguli :D Es viņam biju aizbraukusi līdzi pie kaimiņiem un paliku mašīnā... a čurāt tā gribējās. Cietos, cietos un beigās nenocietos :D

piekrītu dzhonsons

Nē. Māsai gan jau no bērnības mašīnā paliek slikti. Nezinu kpc tā.