Vai tevi bieži piemeklē „finansiāls krahs”?

Šad tad jau gadās,īpaši tad,kad strīda karstumā sanāk pateikt vairāk nekā vajadzētu,pēc tam tad arī mokos ar šīm "morālajām pohām" un nebeidzu sevi tirdīt-kāpēc,kāpē,kāpēc man vajadzēja tā vai citādi rīkoties/pateikt(kā nu kurā gadījumā)...

Neredzu pamatu satraukumam.. ņemam metrus, bīdmērus un uz priekšu :))
Tagad viss ir daudz vienkāršāk! iebāzi, pataustijies, neder - ej tālāk :))

protams,kad izdaru,ko muļķigu ,stulbu ,nepareizu,tad dusmojos uz sevi
un apsolos laboties,tā audzinu sevi savaldīties

Jau iepreikš atvainojos, ka savu sāpi izbļaušu šeit :)))
da jebal...vispār nekā gaiša neredzu vieni vienīgi sūdi ar mani noteik pēdējās dienas...zb bļje...

Vot es tieši šobrīd kaujos ar garlaicību darbā
Viss, kas vien bija ēdams, ir apēsts, pat žurnāls paņemts, lai īsinātu laiku, irc arī nepalīdz
Man jādomā, ar ko sevi nodarbināt līdz pat 17:00

Šāda doma varbūt neviļus ieskrien prātā brīdī,kad liekas,ka ir baigi slikti(strīds ar mīļoto lielos apmēros piemēram).Bet to par skaudību nevarētu vis saukt.Drīzāk tāds kā neliels salīdzinājums-vot mums te šitāds kašķis, dzīve štruntīga, a vot viņiem..viņiem viss super! Bet vispārīgi-nē.Noskaust otru uzskatu ka nedrīkst! Pirmkārt-tas var kaitēt maniem draugiem, otrkārt-tas var atspēlēties arī uz mani un manu laimi!Un zinot to,ka starp man tuvākajiem draugiem mīlestībā ne vienmēr ir gājis lieliski,tad tikai jāpriecājas,ja pienāk brīdis,kad beidzot ir paradīze vai kas līdzīgs tai! Katrs tak pats savas laimes kalējs!!! :)

2 reizītes bija gan -kad bija stipri daudzu cilvēku klātbūtnē jāsveic *stipri liels* vadītājs jubilejā un mans pirmais randiņš toreiz-ar ^kandidātu^ ,kas kļuva mans vīrs.

nē. bet ar rokām līdz elkoņiem sūdos par 2 Ls/h nestrādāju un kāzas par 100-li nebildēju.