- Vai tu tici tam, ka nav ļaunu cilvēku, ir tikai sāpināti? Kāpēc?
Ļauns un sāpināts ir divas dažādas lietas.
Ļaunums cilvēkā rodas neatkarīgi no sāpināšanas, jo to rada vide,kurā cilvēks uzsturās.
Kapēc piemēram rodas bandīti, slepkavas, izspiedēji un visi pārējie,kas ļaunumu uzskata par savu otro es.
Tapēc,ka cilvēki vnk neaug visi vienādi kā tādi sēnes mežā, cilvēki aug kā katrs māk un attīstās.
Ja attīstīšanās periodā cilvēkiem ir šīs traumas, kuras viņu padara ka teikt agresīvu jeb kādu citu, tad šis cilvēks arī nākotnē to uzstver par pašsaprotamu lietu,ka ir jābūt ļaunam pret citiem,bez tā nevar redz viņa prāt.
A vot sāpināts, tā jau ir cita lieta..
Sāpināšana rodas apzināti, kad viens otru kaut kā redz ietekmē un viens no abiem cieš un paliek sāpinātā lomā.
Vai sāpināšanai ir kaut kāds sakars ar ļaunumu cilvēkos!!!
Es domāju,ka nee, jo sāpināšana vairāk veido vilšanos nevis ļaunumu...
Man līdz ar šito ienāca prātā viens atzinums ko kādreiz ir teicis kāds zināms kadrs: KAD KĀDS TEVI IR NODEVIS, TAS IR TĀPAT IT KĀ VIŅŠ TEV BŪTU SALAUZIS ROKAS. PIEDOT TU VARI, BET APSKAUT VAIRS NEKAD NEVARĒSI...
- Vai tici, ka miris cilvēks var atnākt pie kāda sapņos?
ticu tik daudz cik esmu dzirdējusi to no saviem tuviniekiem, radiem un draugiem.. un ck beigās secināju mūsu cilts klauvējas ( pie logiem, durvīm utt.. )
piemērs: 1. mana omīte kādu nakti piecēlās dzirdot ka pa nakti kāds klauvējas, cēla manu mammu teica lai pieiet pie durvīm, bet tur ne viena nebija, to atgadījumu atceras arī mana mamma, no rīta bija zvans ka manai omai brālis nomiris..
2. Radu saietās viena sieviete stāstīja: esot sēdējuši istabā skatījusies TV ar vīru, kas pie loga kāds pieklauvējās, ( bet viņi dzīvo tālu laukos)
vīrs izgāja laukā paskatīties, tikko bija nosnidzis sniegs tāpēc domāja ka pēdas vismaz redzēs, bet ne vienas pēdas, ne pie loga ne vissapkārt ap māju.. ( nākamajā rīta, vai pat tajā tap naktī neatceros īsti bija iegājuši istabā kas bija otrā mājas galā kur dzīvoja šīs sievietes māte, un viņa bija mirusi..
ir vēl 3. atgadījums kuru tā labi atceros, kas ir saistīts ar 1. cilvēka nāvi bet to redzēja mirušā meita, kad lidoja no ASV uzzinot ka viņas tēvam palicis ļoti slikti, tikkai viņai izlikās ka pie linmašīnas loga kaut kas klauvējas, kad izkāpa no lidmašīnas, jau saprata kas noticis, jo viņas mamma vinju sagaidīja.. :(
skumji, bet tā nu tas ir, kā jau teicu ticu tik daudz cik tuvinieki stāsta.. ;)
- Tu tici, kad cilvēks sevi raksturo?
Mazliet.. Cenšos pārbaudīt! :D
Bet man reti kāds tic, ja es sevi raksturoju!
- Tu tici dzēruša cilvēka vārdiem?
Dzēris cilvēks saka to, ko domā... ...parasti.
Nu tas ir atkarīgs no paša cilvēka. Ja tas cilvēks ir tāds nenopietns nedzēris, tad nē, bet ja viņš nopietnāks tad jā. Jo man tic, kad esmu piedzēries, un es nemeloju, kad esmu piedzēries. Jo cilvēki saprot, ka es esmu nopietns. Diemžēl, bet pat pārāk nopietns.
- VAi tu tici, ka pat visļaunākajā cilvēkā ir kripatiņa kā laba?
Jā.
Jo es neticu, ka cilvēks var būt ļauns pret visu un visiem. Var par tādu izlikties, bet gan jau sirds dziļumos ir kāds gaišs stariņš.
- Vai ko tādu var pateikt par otru cilvēku?
nu vispaar ir jaa..
zeeni varbuut tik ljoti nee bet ir meitenes /nu nejau visas :D/ kuras iedalaas taadaas kategorijaas...
1. nocelshu lai tikai kaadam izbojaatu dziivi
2. nocelshu jo man vinjsh patiik
parasti nocelshanas gadiijumos tas cilveeks kursh ir tas ''noceeleejs'' saak lieliities citiem un tad jau uzreiz var pateikt kas tas par putnu ir...
- Vai jums tā ir bijis, ka ar otru cilvēku grūti, bet bez viņa vēl grūtāk?
o, jā...
šī situācija man ir labi pazīstama...
..man ar manu mīļoto cilvēku dažķārt ir grūti, bet bez viņa..-tās ir šausmas, to es vispār nevaru!
un arī viņam ar ,mani nav viegli - to mēs abi labi apzinamies..
taču visu laiku kutkas tomēr ir turējis mūs vienu pie otra, vilcis atpakaļ. . .
tā nu tas reiz ir..
bet es sāku saprast ka laikam jau tomēr lielāko ties tā ir tikai mana vaina.. tāpēc pamazām cenšos laboties, lai nedarītu viņam tā pāri!
- Cik ļoti un ilgi cilvēks otru var sāpināt, līdz sāpes pazūd?
Sāpes iespējams pazudīs drīz, bet tiklīdz par to visu atcerēsies, tā atkal nāksies ar tām cīnīties. Tīri morāli ir sevi jāmāk noturēt tajā līmenī, kad sāpes un aizvainojums liek vairāk justies stipram un spēcīgam (varbūt pat gatavam atriebties), nevis sajusties nožēlojami, jo tai stadijai tu izej cauri, jau pašā sākumā.
Viss kas nāk pār tavu galvu ir jāizmanto savā labā, lai vai cik neiespējami tas liktos.
- 100 Kā tas ir - mīlēt otru cilvēku?
Viss ir atkarīgs vai tā ir mīlestība ar pretmīlu vai arī mīletība, ja otrs cilvēks neizjūt to pašu. Pirmajā gadījumā tā sajūta ir fantastiska. Iedomājies, ka Tu Ziemassvētkos kaut ko ļoti vēlies un Tu to saņem! Tikai tā sajūta tik ātri nepāriet. Vismaz tas tā ir tajā tā saucamo rozā briļļu periodā. Tā ir pacilātības un eiforijas sajūta. Vēlāk vidojas citādas un daudz dziļākas jūtas. Pat īsti nezinu ar ko lai tās salīdzina. NU varbūt tā kā pret bērnībā mīļāko mantiņu- Tu nespiedz no sajūsmas katru reizi to paņemot rokās, bet Tev to vajag un tu bez tās dzīvot nevari.
Ja ir tā, ka tu mīli to otru cilveku, bet viņš/viņa uz šīm jūtām neatbild, tad tās ir auzas. Nenormālas mokas. Tu velētos kaut nemūžam nebūtu pazinis šo cilvēku, velies kaut nemūžam nevienu nemīlētu utml. Diezgan traki. Varbūt man atbilde ir diezgan virspusēja un arī diezgan subjektīva, bet nu tiešām jāņem vērā šie abi aspekti. vienā gadījumā tās būs neaprakstāmi labas sajūtas, bet otrā- neaprakstāmi sliktas, mokošas.
- Vai tu tici, ka pat vissvētākā un godīgākā cilvēkā ir kaut kripatiņa ļaunā? --> sk. pask.
piekrītu.. tikai atšķirība ir tāda, ka katram ir iespēja iamantot labo vai ļauno no sevis.. cilvēks ir dažādības apvienojums.. gan labais, gan ļaunais
