Vai tu agrāk bērnībā vēmi, kad brauci mašīnā?

Diezgan šausmīgi pārnesu visa veida transportus.
It īpaši autobusus.
Tīri reflektori man pat varēja palikt slikti no slikta gaisa, vai nepatīkamas smaržas transportā.
Dažbrīd es braucu 40 min un man palika slikti 1 min pirms izkāpšanas vēl varēju braukt
7 min un man jau 2-3 minūtē palika slikti. :/
Vienmēr raudāju, kad mani spieda braukt un kad redzēju autobusus
Man tas pilnībā pārgāja 16 gados.

Jā, ak dies, jā.  
Atceros, ka vienmēr tas notika braucot pie māsīcas pa nenormāli līkumainu zeminieku karstajās vasaras dienā, kad mašīnā sēdējām saspiesti un nebija svaigs gaiss, jo kondiškas nebij, un logi bija jatur ciet. Tad pa ceļam mums, bērniem, vecāki taisīja pīppauzes vietas. Jā, tie bija labi laiki.  

Nē, nevēmu.

Bet ja autovadītājs slikti brauc (tā brauc mans krusttēvs), tad var reibt galva. Bet pārsvarā ir tā: pārējie pasažieri ir tuvu vēmienam, bet es svilpodama stāstu par dzīvi un vēroju apkārtni....  

vēl neviens mani tā nav izvizinājis, ka būtu jāvemj. luņu parku atrakcijās ar vēl nav sanācis atrast kādu atrakciju, kur būtu nepieciešamība paskatīties, kas apēsts (pat agregātā, kurš nāvescilpu taisīja). Un bērnībā ar nebij problēmu ar vizināšanos, protams es nezinu kā bija, kad es biju zīdainis.

Jā, turklāt nenormāli. :( Tagad vairs tā nav, bet reizēm vienalga ir nedaudz slikta dūša.

Par laimi, nē.

ne, nevēmu viss.

Nē, nekad tādas problēmas mani nav skārušas!

Ja nav saindēšanās , nevemju.

nekad ta nav  bijis man patik masina braukt

bērnībā bija tāda lieta un gandrīz vienmēr,bet kad pārgāja nepiefiksēju

....nu ļoti daudz jāizdzer, lai tā notiktu ...līdz šim nobrauktajos 1 500 000km neesmu v-is.

Paldies Dieviņam,šitāda liga mani nav piemeklējusi nekad

nē nav tā gadījies.

Jā, vissūdīgākais tas bija ka tas vieglajās mašīnas, likās tik zemas , braucot pēc sēdvietas augstākās gan nekas neatgadījās.

nē. mašīnā nav gadījies. bet dažreiz ir slikta dūša ilgos autobusa braucienos

Nē.