Vai tu otra priekšā esi paklausīgs kā suns?

Vispār tas ir latvieša temperaments. Ar vārdiem braukā, bet ar darbiem kūtī. Mani nemaz nepārsteigs, ka visi uz tavu jautājumu atbildēs bravūrīgi - "Nē! Es pats sev saimnieks", utt. Bet reālajā pasaulē mētājas ar frāzēm: "Ko tad es?", "Es jau viens neko izmainīt nevaru", "Tas no manis nav atkarīgs", "Pie visa vainīga ir Saima /vai kāds cits/".. nu tipiski kā jau sētas kranči.

Jā,ir gadījies...iežmiedzu asti kājstarpē un klusēju...Cerēju,ka mana pacietība dos cerību.
Bet,liekas,ka otrs tik par to pasmējās (varbūt viņam kādas psiholoģiskas novirzes)...
Nonācu nekurienes punktā.

Es klausu tikai savai draudzenei - mēs mierīgi līdzās pastāvam divvientulībā

Pie tam riktīgi. Ko dod?  - lokanu muguru! :D

Atkarībā, kurš man stāv priekšā.
Protams, ka ir savas bijības. Piemēram, no vecākiem brīžos, kad esmu atkarīga no viņiem. Toties pēc tam darbojas ierastā kaķa daba.  

noteikti :D es un paklausīgs :D tas mani klausas

nu nē, uz kādu brīdi varbūt, bet man apjukums ātri pāriet.
es i pa slinku, lai šitā iztaptu.

neesu es neviena priekšā kā suns. man patīk kad kā Boss