Vai tu skaties uz citiem/ām arī?

Es pamanu cilvēkus, kuri ir skaisti, kopti, eleganti utt, bet tas man neliek par sevi domāt neko sliktu, jo, kaut vai ejot pa ielu, pamanu, ka sievietes ar skaudību vai apbrīnu nolūkojas uz manu figūru vai apģērbu. Tas ir tikai pierādījums tam, ka man viss kārtībā un cilvēki novērtē to, ka rūpējos par savu izskatu.
P.S. Vīriešu siekalainos skatienus pat nepieminu

Patīk vērot cilvēkus. Kad uz kādu tikšanos esmu par ātru, nekad negarlaikojos, ja apkārt staigā cilvēki - ir ko pētīt :) (laikam vajadzēja izvēlēties citu profesiju - antropoloģiju)
Noniecināt sevi sanāk ļoti reti. Galvenais, lai es jūtos ērti un labi. Tikai tad, kad slikta oma, bēdīga utml, tad var sanākt, ka liekas tā tur beibe ir smuka, un tas džeks jau vispār nekad nepaskatīsies uz mani.

Nē, esmu cilvēks bez aizspriedumiem, neesmu arī rasists utt., bet tāpat kā visi tikai saviebju seju un rādu ar pirkstu

Tas no noskaņojuma atkarīgs, ja viss slikti un tā, bet pretī nāk tāds - ar sevi un dzīvi apmierināts cilvēks, jā skatos un sajūtos kā no ratu pakaļas izkritusi.
bet tas ir pārejoši.

Nē, varbūt kaut kad bērnībā, skolas gados. Tagad citi vērtību kritēriji. Es apzinos savu vērtību un ļoti labi zinu, kas ne reti slēpjas zem skaistā imidža.  
Skaudības nav, ne man, ne maniem vecākiem. Ko cits velk, kā izskatās, poffigs (gandrīz - protams, ir izņēmumi). Man vairāk interesē tehniskas lietas , mazs piemērs, pašam tagad mocīša nav, bet ja kāds novelk gar degunu  ar foršu enduriķi vai baiku, man uz pus dienu garīgais ir vienkārši debesīs!    
Ārēji un iekšēji skaisti cilvēki mani vienmēr fascinējuši.

es parasti novērtēju citām sievietēm skaistus apavus,apģērbus,skaistus matus utml. secinu,ko es sev gribētu nopirkt kr4 sāku domāt kā riktīgs bābietis-par šmotkām un šmotku bodēm