Vai uzskatat sevi par uzticamu personu un draugu citiem?

Šis jautājums nav tik viennozīmīgs. Man tuvi cilvēki skaidri zina, ka es savu vārdu turu. Arī tad, ja man tas vairs nav izdevīgi, ja būšu apsolījusi, tad solītais jāizdara. Tātad ,no šī aspekta uz manīm vienmēr var paļauties. Bet ja sapratīšu, ka mani izmanto, reakcija būs tūlītēja un nežēlīga. Draugu man nav daudz. Lai arī tiekamies reti, garīgais kontakts ir kā ķīla, ka pat pēc daudziem gadiem ,viens otru sapratīsim no pusvārda. Mūs nesaista sadzīve, viens par otra dzīvēm nebūt tik daudz nezinam, bet satiekoties, prieks par tikšanos ir ir tiešām neviltots. Mēs esam līdzīgi domājoši, bet laikam jau interese ,kurš ar kuru guļ un kāda atmosfēra kuram darbā , mūsu sarunās neparādās, bet esmu droša, ka lai kur arī būtu, ja man vai kādam no maniem draugiem kas notiktu, palīdzība nāks nekavējoties. Ir bijis, ka kādam no mums ir ļoti slikti, bet otram dvēselē nelienam, jo esam vienlīdz lepni, lai neizplūstu sīkumos. Dažkārt pietiek ar drauga klātbūtni, lai atgūtu līdzsvaru. Esmu palīdzējusi daudz un nesautīgi saviem līdzcilvēkiem, un nekad to nenoguršu darīt, ja vien tas būs manos spēkos.  Draugs , tas ir kas vairāk, kā kolēģis, simpātija, vai tusiņa biedrs. Tas ir nopietni. Un man prieks, ka man tādi ir.:))

domaaju ka jaa, jo daudzi man staasta lietas par kuraam man tiessaam nevajadzeetu zinaat, un uzticas, jo zin ka ats taalaak nenonaaks.. :)
domajau ka arii labs draugs jaa: jo esmu izpaliidziiga, pat savaa zinjaa neatsakos izpaliidzeet svessiem cilveekiem.. ;)

to tikai zina draugi paši, bet domāju ka jā

esmu uzticama!! :)

piekrītu,danaka,to var spriest tikai citi

jaa man var uzticeties tas ir kaa bankaa. draugs citiem? ja vien velas ar mani draudzeties tad ludzu.

varu teikt droshi ka jaa.

Protams

Es tāds esmu un tas ir fakts!

Dots pret dotu, zobs pret zobu. Brīžiem jau nesanāk tik skaisti, bet... pats vainīgs , ja sapinās ar mani! :)))

jaaaaaa viennozīmīgi... par mani uzticamāka nav! :)

Domāju, ka jā- citādāk nezinātu visu to, ko zinu tagad :)

Es par sevi ta nedomaju, bet vini visi tik nak un grib parunaties...nu nav man laika.Un tad vel zelums uzmacas - visu pasauli tak nesalapisi.Pasiem jaaudzina mugurkauls!!!!!!!!!!

Nu pašai par sevi grūti spriest, bet redzot to, ka citi man uztic savus noslēpumus un izkrata sirdi, saprotu, ka man var uzticēties. Uzskatu, ka esmu citiem labs draugs, jo vienmēr uzklausu, esmu ar viņiem kopā grūtā brīdī, sniedzu savu atbalstu, palīdzu viņiem, cik vien ir manos spēkos un nekad viņus nenododu.

Es varētu tāds būt ja gribētu,
bet man tādi nožēlojami pakalpiņi vardā "draugi" nav vajadzīgi
Tātad nē, es neesmu =D