Vai vajag skriet sievietei pakaļ?

Jā, arī esmu bijis durakos, nenoliegšu. Bet jau tam vecumam esmu pāri un vairs neesmu kurls - ja sieviete nav no hihimājas - t.i. - pieaudzis, pilngadīgs, rīcībspējīgs cilvēks - ir savu vārdu saimniece - ir smagi, bet ja reiz pateikts, tad pateikts. Ja jau viņai uz mani vairs nestāv :D , kāda jēga!? Jānomierinās, jāizvērtē savas kļūdas un jādzīvo tālāk. Ir vnk jāsavācas no lupatveidīga stāvokļa, kaut ar dankratiem , svirām, vēl nez, ko, bet galvu augšā.  :)
Meitenes klusē -patīk, patīk. Bišku palomīties, "cenu uzsist" :D Tas viss iederas pie lietas. Galvenais, nepārķert. Citādi var beigties ar vecmeitizmu vai "feminizmu"  (tagad bieži sava kājstarpja "nerātnības" un  sekas ar to cenšas "aizlāpīt").

Jā - it sevišķi, ja viņa aizmirsusi atdot tava dzīvokļa atslēgas

ui, skrejis esmu pietiekami. laikam jabut nedaudz pashcienjai lai zinatu kad apstaties. ar savu pakaljskrieshanu neko labu neesmu panacis.

Nu man šķiet, ka mums kā sievietēm protams patīk, ja vīrieši skrien pakaļ
bet, vai vajag, ir jāskatās pēc situācijas, cik ļoti Tev viņa ir vajadzīga un vai pats vēlies skriet, un vai nav stulbi palikt muļķa lomā....

Es nesaprotu, kāds prieks no tā, ka kāds pakaļ skrien. Man ļoti nepatīk; uzskatu to kā savas personīgās telpas apraudējumu. Nu kas man daļas, ka viņš kaut ko grib, ja es to nevēlos? Te valda demokrātija! Ir, protams, jātiek pāri veselai kaudzei dažādu grūtību, bet tās visas var atrisināt nepārspīlējot - nu padusmosies kādu laiku, paignorēs, liksies jau gana slikti, bet kādēļ teikt, ka attiecībām ir gals, ja tā nemaz nedomā?

Nu patīk jau ja skrien pakaļ, bet reti kad to dara un nez vai tas pat ir tā vērts... :) Reizēm it kā saka, ka viss cauri, jo grib lai skrien nedaudz pakaļ, lai pielabinās utt., bet reizēm tas ir nopietni un nav vērts nemaz mēģināt... :)

Ar to skriešanu pakaļ bieži sanāk tā,  skrien - noķer - un konstatē, ka nepareizais vilciens un izkāpt arī nevari.

ja juutas ir veel baigi stipras un daamiite ir baigi forshaa, tad var nedaudz patipinaat pakalj paaris metrus. bet nepaaraak ilgi.

nu es 100 mitrofku noskrietu pakal meitenei

ja jūti, ka tā, ko tev vajag, tad skrien un nevis dažus ''metriņus'' bet normāli, kamēr viņa pati apstāsies. :P

piem es varu godīgi pateikt, ka man parasti bail no attiecībam, bet tagadējais vienmēr mani noturēja, skrēja pakaļ, vārda vistiešākajā nozīmē TURĒJA, tāpēc vēl joprojām esam kopā un arī tagad esmu pati sapratusi, ka mums ļoti labi sader, utt. ;)

nu tā jau ir tava izvēle  
atkarīgs no tā, vai ir vērts