Vai varētu nodzīvot 60 gadus apm. Tibetas kalnos, viens pats.nekad neredzot cilvēkus 60 gadus?

visu var ,ja tam ir motivācija un pats to vēlas

Viss atkarīgs no motivācijas. Kāpēc tu to dari un vai no brīva prāta to dari.

Varbūt, ja dziļi pārņemts reliģijā vai lopiskā dzīves veidā - bet kā tad savas sugas turpināšana? Ja to otro variantu?
Parasts mietpilsonisks cilvēks esam - nē, par daudz esu sabendēts ar sabiedrības dogmām: darbu, karjeru naudu, baudu, mīlestību kaut kādu... i te de, i te pe...
+ Gaidu dislike no tās otras frontes! Redz kā! Vot par ko saku - jau nelabojami atkarīgs,   a te vēl 60 garus gadus. Nēē...

domāju ka uz šo jautājumu neviens nevar atbildēt, neviens nevar zināt kas notiktu ar viņa psihi kaut vai pēc gada tādos apstākļos
protams būtu interesanti pamēģināt ko tādu.

nu lai jau provē tie,kuriem to gribās.
ja godīgi,tad cilvēks pēc tik ilga laika nebūtu vairs pie pilna prāta,jo tomēr ir nepieciešama komunicēšana ar citiem.

Nu tas jau būtu neizturami, tā jau varētu sajukt prātā... Bet padzīvot tibetas kalnos, bez 60 garlaicīgi nodzīvotu mūžu vienatnē, noteikti, palīdzētu sakārtot prātu un dotu jaunu experience... Vairāk sāktu izprast un piekopt garīgās vērtības, un materiālās vērtības vairs nebūtu tik svarīgas.

Nenosaukšu konkrētus gadus,bet TIBETA IR TIBETA...
Meditējot laiku (mūsu izpratnē) nejūt.
Pieļauju,ka tas iespējams.

nop, man vajag sabiedrību