Es atceros, ka 4 gadu vecumā paņēmu savu lielo suni un viena pati aizgāju pie vecāsmammas, kura dzīvoja kādus 3km no manas mājas, likt puzles un ēst cepumus. Atceros, ka arī pērienu dabūju pamatīgu par to.
nu tas bija pagājušo vasarā, mēs ar draugiem braucām uz latgali atpūsties pie ezeriem, un bija lietaina diena aceros es kā parasti viss dīvainākais nolēmu aiziet izpeldēties .. un sanāca tā ka tur bija vel kaut kāds bariņš ar mums līdzīgiem vidzemniekiem kas atbrauca atpūsties nu karoč sanāca ka tajā barā bija viens kuķis tikpat dīvains kā es un brida ezerā izpeldēties tāka bija abiem garlaicīgi tad ar iepazināmies ūdenī zem lietus... neuzspēju nosalt ka dabuju skūpstu zem lietus un vel ezerā līdz krūtīm iegājis!!!! ir ko acerēties
ļoti daudz. Gan jauki, ka ne visai jauki. Sava stūrīša iegāde, škiršanās, krimināllieta, augstskolas diploma saņemšana, profesionālās kvalifkācijas apliecības saņemšana, iepazīšanas ar ļoti jaukiem, sirsnīgiem cilvēkiem, lielākie brekšu un liņu lomi, 3 kredītu beiKšanās ... Ui, varētu turpināt un turpināt. Zini, grūti izcelt kādu konkrētu kā visspilgtāko. katrs notikums ir spilgts un savādāks. Mana dzīve nekad nav bijusi vienmuļa - piedzīvojumi seko pa pēdām gandrīz it visur.
Nogaidīju Aizkrauklē kārotjot mantojum papīrus 2h, un vēl pēc tam paziņoja, ka jājierodas pēc vēl cik tur dienām,ai vispār murgs st. diena, girbējās to Aizkraukli uzlaizt gaisā
Vēl navs, bet piekdienas vakars solāms būt neparasts. )
Tad vēl beidzot pirmais atvaļinajums divu gadu laikā, kas gaidāms februārī.
Jūnija beigas - ceļojums uz Denveru.
Vārdu sakot plānu maz, bet tie ir realizējami kā nekad. )
Nu vēl tetovējumu likvidēšana gaidama, bet tas jau ir sīkums.