Kas ir pareizāk, būt anonīmam, bet atklātam, vai atklāt sevi, bet domāt ik reiz, kādas sekas tam var būt?

saki , ka esi meitene un baidies....:)

Nē, neesmu, neliekas pārlieku interesanti terorizēt citus, ja domstarpības ir, tad to visus var nokārtot smagi parunājot.  

a tapēc, ka tu vari piem sevi nosaukt par Pēteri, un neviens nezinās ka tas nav tavs īstais vārds!!!Vienkārši padomās, ka jāpārstāj dzert, jo veču vietā sāk rādīties vecenes!!! :D:D

Jā, man arī tajos retajos brīžos, kad iespiežu "nepatīk", labpatiktos autoram arī pateikt iemeslu (šad tad jau to pasaku savā atbildē, bet tas nav tik būtiski, lai bakstītos vēl pa saraksti utml..), kā arī dažos gadījumos ir bijusi interese, kāpēc kādam/-ai nav patikusi mana atbilde, bet īpaši uz to nesagruzos - visiem labs nekad nebūsi un būt labam priekš visiem nekad nav bijis mans mērķis.
Lai nebūtu kasīšanās, saukāšanās utt. - liekas galvassāpes adminiem :). Tā ir prakse ne tikai irc.lv, bet arī daudzos citos, kur iespējas "nepatīk" nav vispār. Ja patīk, spied, ja nepatīk, čāpo garām. :)

jebko ko noverte negativi atzimee ka anoniimu.
tas ir jau gadiem.

Pēdējā laikā jā.
Manis pēc lai jau vērtē anonīmi, bet gribētos gan izlasīt kādu komentāru, kāpēc nepatika. Žēl, ka nav tādas iespējas.

to jau nu token es nezin

Nu Tu jau pats pareizi pateici, ka dzīve jau pati par sevi ir kā anekdote!
Tik atkarīgs no kura skatupunkta uz to skaties! Tāpat jau draugu lokā bieži vien veidojas visādas dzīvās anekdotes, pārpratumi un tādas lietas, ko pēc tam paši atceroties varam smieties kā negudri, un uzjautrināties visdīvainākajos veidos, kad tajā pašā laikā apkārtējā pasaule nesaprot, par ko tur bija jāsmejās - jo viņi nezin, par ko iet runa!
manā draugu lokā ir ļoti daudz tādu komisku atgadījumu rezultātā radušos anekdošu, kuras, kā saka, sapratīs tikai savējie!
Es varētu izstāstīt par atstarotājiem, agrāk skolas laik';a tā bija populāra tēma.
Atstarotājus labāk nenēsāt,jo vēl ieraudzīs un nobrauks! - Nevar nobraukt to, ko neredz!!!

(vienu brīdi, man mājas atslēgām kā piekariņš bija atstaotājs) un tad kļuva ļoti populārs teiciens: "Man atstarotājs vienmēr ir līdzi! Tikai dziļi, dziļi kabatā paslēpts :D"

Pašpietiekamus cilvēkus šādi "jaukumiņi" nemazām ar' neuztrauc. Tāpēc - ja jau kādam tā ir labi, lai tik atsaucas, cik tīk. Saucēja balss tuksnesī, tāteikt.

laikam lai nevairotu,jau tā lielo negāciju.Bet nu jā,reizēm gribētos.