"Tevī nav nekā, tik tavā izskatā", dzied Iedomu Spārni. Jums pašiem tā ir gadījies ar citiem cilvēkiem?

ir bijis jo viņi to bija pelnījuši

ja tas ir manas iespejas, tad palidzu. bet reizem nakas ari atteikt, jo citi tavu izpalidzibu sak izmantot un sak uztvert to ka passaprotamu lietu, ka tu nekad neatsaki. tapec nedrikst pieradinat pie ta, bet censties saprast, kad palidziba otrajam tiesam ir vajadziga un kad vins pats par sevi labi varetu parupeties

Protams! Ja cilvēks man ir interesants, tad vispār - es nevaru izgaidīt, kad un par ko varētu padiskutēt :))
Tik nepadomājiet, divdomīgi! :))

Ja man būtu pelmeņi, es Tevi uzcienātu

Tādām visticamāk blakus būs bezmugurkaulnieki, kas nespēj iebilst pret pārspīlētu "kko" - nezinu kā to pat noformulēt pareizi. Tādā veidā kādu privatizējot viņas vnk ceļ savu pašapziņu un ja gadās kāds kurš pasaka savu vīrieša vārdu, tad gan ir ziepe un pašapziņa zemāk par zemu.  

Komunikācija te vispār ir nekāda, jo apkārtējie visbiežāk šādus nīkuļu izgājienus nesaprot un negrib saprast - ja man tāds draugs būtu, kuru vecene gana kā mazu jēru, tad es vnk izvairītos no kumunikācijas tik ilgi, kamēr šis no viņas netiktu vaļā. Negribu vēl pār savu galvu dabūt lērumu pārmetumu par "kko" un negribās arī lai manis dēļ tam "nabagam" nāktos ciest.

Ne pārāk, bet apmācot suņus un to īpašniekus  esmu to iemācījies

Nop,pašai savs paurīts ar ,ko domāt Ja Tu neteiksi ko man darīt,es neteikšu ,kur tev iet

man nepatīk runāt neko tādu, kur ir ļoti atšķirīgi uzskati, ka pilnīgi var sastrīdēties un sakauties.

Pasaulei ir jābūt līdzsvarā ... Labajam un ļaunajam ir jābūt līdzīgā daudzumā =))