***cilveku ir dienējuši latvijas armijā un kāda tur ir situācija**

Es dienēju obligātajā un esmu tikai ļoti priecīgs, ka dienēju. Ja būtu atkal jāiet, tad ietu, bet domām...

Ne viens, ne otrs - atvadītos no saviem mīļajiem.

Izlasīju un izsmējos Lai gan patiesībā šāda situācija nemaz nebūtu smieklīga.
Tā kā esmu karstasinīga un impulsīva, tad droši vien tai viltvārdei (manā gadījumā tā būtu meitene) pateiktu daudz sulīgu vārdu, jo tomēr kaut kādā ziņā būtu ar to cilvēku rēķinājusies, turklāt esmu taču viņam tik dauz ko izstāstījusi, domājot, ka tas ir vīrietis. Tā kā justos riktīgi iznesta cauri, tad pasūtītu to skuķi labi tālu un censtos aizmirst par šo nepatīkamo starpgadījumu, taču turpmāk, sarakstoties netā, būtu piesardzīgāka.

Ka saka laiks radis ka bus,tikai dod saprast tagadejai otrai pusitei ka jusu dzive uz prieksu ir migla tita,ka tu vel neesi gatava nekam nopietnam ar vinu! un vel-laiks dziede visas bruces

Es tā nekad, protams, nedarītu, jo tas ir pret manu morāli un ētikas likumiem - iečurātu Ļoham mutē. :)

Nevajag eksistēt, vajag darboties.. sāk ar jauna darba atrašanu.. ar plusiem, bet lielāku algu... un tad jau sakt domāt par dzīvošanu kaut kur citur.. Galvenais ir gribēt... un darīt.. ar čīkstēšanu nebūs līdzēts..

Var gadities,ka piezvana arii,bet parsvaraa taa saka,lai smalki pasutitu paris majas talak.Bet ja parejie bus sliktaki par Tevi,piezvanis.

Iekrājumu nav, darbs ir.. bet nu dzīvot var.
Par krīzi runājot, tā ir tikai tukša di*šana! Vēl ļoti daudzi vecāka gadu gājuma cilvēki un jaunieši pērk veikalos visādu tuftu - šokolādas batoniņus, jogurtus, utt.. tātad krīze vēl nav pat sākusies.
Zinot kā agrāk dzīvojām, kad bija kartupeļi un vēlreiz kartupeļi, makaroni un rīsi jau skaitījās kā delikatese svētku dienām, tad vienīgais ko varu teikt, ka latvieši ir pieraduši pie labiem apstākļiem un negrib no tiem šķirties, lai gan paši nesaprot, ka dzīvo pār saviem un valsts līdzekļiem!