arī drosmīgie jūt bailes???

ja gļēvais suns drosminieks!!!!

1.) jā, bet viens nē!
2.) nē, mana āda pie manas miesas ar paliks
3.) jā, ka ņefig, lai gan lidmašīnā ceļi drebētu :D
4.) jā, mīksto padarīšana

Mēs abi palēnām uz to virzījāmies, līdz tas sanāca bezmaz vai nejauši, varbūt pat abiem pilnīgi negaidīti un, lai gan nemākulīgi, toties neaizmirstami!

Man jau no bērnības ir paticis iet klāt nepazīstamiem cilvēkiem un iepazīties. Vecmamma brīnījās- kur es tik ātri tos draugus dabūju. Mīlestība? Hmm... Vai vajag drosmi lai mīlētu?

Ja nopietni, sev ar šito diendienā uzdodu. Nu un nāku pie secinājuma, ka LV cilvēkam īsti tas nav dots, bet to varētu gan attīstīt, tāpat, kā to , jā, mūsu mūžīgo īgnumu uz visu un visiem. Nu sāc ar mazumiņu - pakomandē sīkos un pārej pa bišķiņam uz smagāku artilēriju -  pēc vecuma un gan jau aizies.
Otrais - vai vajag? Vai tad tik balta un pūkaina esi diendienā? Neticu, vnk. neticu. Lai veicās un ja izdodās, padalies, kā tas ir, un , kas tur labāks.

Ja nu tā sanāk, noskaitīt līdz 3, tad iet un darīt to, kam drosmes pietrūkst - lai dabūtu visu cieņu paša acīs. Un notiek viss, kam jānotiek.

Tāpēc, ka primārais ir domu apmaiņa, nevis tikšanās.

Memento Kā redzi, uzdrošināties ir vērts Ja Dievs tevi ir radījis savādāku, tas nebūt nenozīmē ka esi sliktāks par citiem Pelnrušķīte un neglītais pīlēns pat izrādījās labāki, cēlāki, gudrāki
Ir viens zinātnieks fiziķis (neatceros vārdu, ir bijis prototips vairākās filmās, iespējams Nobeļa prēmijas laureāts astrofizikā) ar cerebriālo bērnu trieku, pārvietojas ratiņkrēslā un vada datoru ar balss komandām. Viņš spēja noticēt sev
Ticību saviem spēkiem dod arī biedrība Apeirons kurā ir ratiņnieki (pēc avārijā vai citādi gūtām traumām), arī citi - piemēram ar redzes traucējumiem - lasa tikai Braila rakstā, spēj atrast jēgu dzīvei.

Memento Paldies par jautājumu Tūlīt uzdošu citu, bet par līdzīgu tēmu par īpašām vajadzībām