ar smaidu aizsedz sāpi???

Laikam pat jāmirst ar smaidu, lai aizgājēju aprunājot nevienam neienāktu prātā pačukstēt: "Kāda sāpe viņa sejā."

Jap... caur dzīvi ar smaidu... tik daudzi to nesapratīs...

es nevaru smaidit,ja jutos slikti,man tas nak uz aru,nezinu tas ir labak vai ne

var sadegt. Un var pāraugt savu sāpi.

Kad sāk sāpēt sejas muskuļi, uzliec masku un stāsti visiem , ka esi metinātājs. :)

apskaužu cilvēciņus, kas tā var - smaidīt, kad sāp...ir pagrūti neizrādīt sāpi, bet cenšos...:)

Smaids tas ir viss.Tu savas sāpes neizrādi citiem,paturi pie sevis.Visi domā ka tev ir labi.Bet satiekoties pēc vairākiem gadiem,tavi paziņas ir neizpratnē.............kāpēc tev ir balta galva,kapēc tev trīc rokas......vai neesi gadījumā nodzēries.Tāds ir visam rezultāts.Nav svarīgi cik tev tajā brīdī ir gadi.Baterijas nosēžas un ne pa jokam.Bet tu joprojām smaidi........

ja, es domaaju, ka sajuutas nevajag sleept

lai vai cik ļoti sāpētu, tās ir manas sāpes un arī paliks manas. nevienu jau tāpat īpaši neinteresē svešas sāpes, katrs ir aizņemts pats ar sevi. paturu savas sāpes pati pie sevis, neiešu jau nevienam parādīt, ka man šap, negribu, ka kāds žēlo un tikai izliekas, ka tas uztrauc. tuvākie cilvēki, kam tiešām uztrauc, kas ar mani notiek uzreiz pateiks, ka kaut kas nav tā, lai vai kā izliktos, ka viss kārtībā..