cik darbos esat straadaajushi, un kapeec aizgaajushi???

Mums ir tā ka es palūdzu nevis pieprasu..
un tapec darbus daram uz pusēm:))

Mīlestību var aprakstīt jūtās un sajūtās.. :)

ne par welti mans otrais waards ir Pelnruskiite ;D

Man patīk:
* kārtot savu drēbju skapi
* kārtot galdu
* laistīt zāli un puķes

Eeem...? Oo
Ļauj padomāt - nekad =D

jautājums labs, bet ne visi ir tādi. piemēram, mans bŗalis nekad nemazgās traukus ( ja vien nebūs no kā ēst), nekad nesūknēs putekļus (ja vien es stundu nedīkšu viņam to pie auss un nedarīšu visādus sīkus kaitējumiņus), nekad nemazgās ledusskapi, nenovāks bardaku istabā, taču viņš vienmēr iekurinās kamīnu, saskaldīs malku un nopļaus zāli. BEEEt mans draugs izdarīs jebko, ko es palūgšu, taču man bieži vien pašai patīk pašiverēties pa māju ar savām domām galvā. Es nepazīstu nevienu, kurš nekad neveiks nevienu no mājas apkopes darbiem. tikai katram atšķiras tas, kurus darbus viņi dara un kurus ne.

Kā eksistē tādi, kuri nedara neko? es nezinu... varbūt viņi caurām dienām strādā ogļu raktuvēs un atnākot mājās neko citu negrib kā tikai gulēt? bet nu vispār te vaina jāmeklē vīrieša ego... ja vinš bērnībā pierada, ka māmiņa līdz pat skolas vecumam dupsīti slaucīja, tad protams, ka viņš mājās neko īpaši arī nedarīs, jo ir pieradis, ka visu dara māmiņa un no tiem mājas darbiem neko nesaprot- kad, kur kas un kāpēc jādara. Tu jau arī nemācētu lasīt ja nepazītu burtus. Kā vīrietis var uzkopt māju, ja nezina, kas, piemēram ir fairy un kā ir jātur slota, lai tā grīda izslaucītos?

Ojā. To, piemēram, ļoti labi var pateikt pēc bērnu zīmējumiem, kas taču arī ir māksla...
Ne velti, piemēram, psihiatrijā (psihoterapijā u.tml.) cilvēkam ļauj pēc iespējas radoši izpausties - šajos zīmējumos (kas IR māksla gluži tāpat, kā jebkurš mans, Tavs vai, piemēram, DrDestroy zīmējums), piemītot attiecīgajām zināšanām, mākslinieku var izlasīt kā atvērtu grāmatu...

ta ir tik daudziem un daudzam psc..ar muti tadi sekseri psc psc..kad darbi  ..pff,smiekli nak  

man nekas netraucē. to, kas man patik, es varu apliecināt un nekas citiem no tā slikts vai amorāls nenotiek. nu, pieņemsim- (patiesība)- man patīk jaunāki puiši. bet es to neuzsveru, tā nav kkāda apmātība un ir bijuši arī vecāki, jaunākie man vnk patīk labāk. un ar 40gadīgu man nav viens ceļš ejams, jo mani viņi nesaista.. tas nevienam netraucē un es to neslēpju. saku to arī puišiem, vienalga, vai viņs ir jaunāks, vai vecāks vai tieši manā vecumā.. un tas ir vienīgais, kur es izeju no ierastajām normām, stereotipiem. man negribās nokārtoties vai mīlēties publiski, jo tam ir vajadzīga nošķirtība. tas ir manī iekšā, šīs normas, un ja negrib par spīti visiem kādu nošokēt-  normālam cilvēkam negribās to darīt..