cil lielā mērā tu uzticies cilvēkiem?

Uzticēties var divējādi -
1) vai nu izkratīt otram sirdi un pastāstīt kaut ko par sevi
2) vai nu paļauties uz otru, ka viņš tevi nepievils
Pirmajā gadījumā uzticos daudziem un spēju būt pret viņiem atklāta, bet lai es paļautos uz kādu un rēķinātos ar to, ka viņš mani nenodos un nepievils manu uzticību, man otrs cilvēks ir ļoti labi pirms tam jāiepazīst.

man taa bija!!! pirms kljuvu par miljonaaru, mani liidzklji bija sameeraa ierobezhoti!!! tagad maaku sadaliit savu naudu pilniigi bez probleemaam!!!! lai arii jums veicas!!! ;)

Protams..
Viņi nav Man devuši iemeslu neuzticēties!!!
Viņu Mani ir radījuši un izaudzinājuši!!
vienīgiem, kam tiešām 100% varu uzticēties un ticēt....
Jo viņi Mani nenodotu un neizmantotu!!!!

Mana intuicija vnm ir noteikta. Biezi esmu jutusies  nelagi, atrodoties talu no notikumiem, bet, atgriezoties uzzinajusi, ka ir noticis, kas sausmigs. Pedejo reizi mana intuicija mna lika palikt viena vieta pie saviem draugiem, bet es aizbraucu prom.. Notika sausmigs nelaimes gadijums. butu palikusi - viss butu citadak.. :(
Macos uzticeties savai intuicijai, ta ir varen noderiga lieta. Slikti tas, ka apzinos, ka tada velte man davat tikai pec kka jau notikusa.

Man ir AUGSTI attistita intuicija. ;)

mazākam - pilsētā vieglāk visur iespraukties, drusku mazāk tērē degvielu, vieglāk nomazgāt

Tu jau neesi vienīgais.
Tādu ir daudz uz pasaules,kuriem nav kontakta ar pašiem tuvākajiem.
Zinu vienu meiču, viņai ir tā,ka viņas pašas māte ar viņu īsti negrib runāt, vienmēr ir kādas atrunas, ka kaut kur jādodas,vai nav laika.
Tā tas vnk notiek.

Saproti, kur tā lieta visa slēpjās..
Tur,ka tu jau no maziem gadiem redz esi ticis takā atstāts otrā plānā..
Tas būtu,ka nu ja jau nekādīgi citādi, tad jau parunās ar tevi.... iespējams.
Iespējams,ka vecie jau to sen pamanijuši, ka tu tā labi tiec ar sevi galā un vairs necenšas tev tur jaukties iekšā.
Kā piemēram nerunā ar tevi pa tādām lietām, jo redz un uzskata tevi,ka vari ar to pats tikt galā.
Un tā tas aiziet no gada uz gadu.
Tagad tu sēdi vai ne un to tā apdomā.

Es tevi savā ziņā uzskatītu par veiksmīgu cilvēku.
Jo tu tomēr esi ticis galā viens pats tādās situācijās, tu esi kā teikt rūdīts.
Nevis tāds gadijums,kas ir lutināts un tutināts, beigās izmet ārā reālajā pasaulē un cilvēks aiz stresa un pārdzīvojumiem, ka vairs nav tā kā bija agrāk saiet galīgā sviestā, vai vēl trakāk ņem un padara sev galu, jo nevar pierast pie pasaules kurā viņš pēkšņi ir iemests.

Dažas reizes meklējot, šo to īpašu izmantoju gan.