hmm... ---> kur ir robezha starp....

Kad jumts aizbrauc, bet māja paliek!:)

Robeža katram ir individuāla.

Tu esi dzirdējis par dzīvajiem dārzeņiem? Lielākoties tie ir jaunieši, kas pārgalvīgi lec uz galvas ūdenī un dabū pamatīgu traumu kā rezultātā viņu viss ķermenis ir paralizēts. Tik muti var plātīt, acis mirkšķināt un domāt. Ne rokas pakustināt, ne kājas... Viņi ir dzīvi. Eksistē, bet vai var teikt, ka viņi dzīvo? Piedalās dzīvē? tāpat varētu arī teikt par tiem, kuri ir ieslīguši ikdienas rutīnā- darbs-mājas-darbs-mājas-darbs-mājas....

a mums daudz kas ir dārgāks! mūsējie uz visu grib nopelnīt

Laiku var izmērīt.

varianti:
#Pielaist uguni;
#Dihlafosu (iepūst, mutē nav ieteicams)
#Vaksācija;
#Izķert un katru ar āmuru nosist  - teksts sitot - Maita!

ar to ka bernu nevar paslept salatos bet kapostos gan.

Papriekš - lieto, ja norāda kko, kas tiks darīs vispirms (papriekš lasīsim grāmatu, tad skatīsimies TV)
Pa priekšu - lieto, lai norādītu pozīciju (meitenes ies pa priekšu, zēni - beigās)
Varbūt - lieto, lai izteiktu iespējamību (varbūt es iešu uz klubu)
Var būt - (Vai var būt, ka Jānis ir gudrāks par Ievu?)
Neparko - lieto, lai kko noliegtu u.tml. (Neparko nelasīšu šo grāmatu!)
Ne par ko - (Šodien nerunāsim ne par ko jaunu.)

Ja tā labi padomā, mēs ik uz soļa esam uz dzvības un nāves robežu, katru mīļu brīdi ar mums var atgadīties kas nelāgs, bet, paldies Dievam, visi esam veiksminieki un izdzīvojam dienu no dienas. Bet ir tādi, kuriem dažrez nepaveicas tik ļoti. Tāpēc novērtēsim katru savu dzīves minūti. :))