ja būtu iespēja-Tu mainītu pilsētas dzīwi uz lauku(pārwākties un dzīwot laukos)???

Esmu dzimusi un uzaugusi laukos.Kad sāku dzīvot patstāvīgu dzīvi,tad atnācu uz pilsētu.Par sevi varu teikt-esmu divi vienā-gan pilsētas,gan lauku cilvēks.Varu piekrist Evisai,jo tagad būtu grūti iedomājama dzīve bez tā,ko piedāvā pilsēta,taču...vienmēr esmu sapņojusi par savu māju.Zinu,ka tā nebūs kaut kur dziļi laukos,bet,ja ne pilsētā,tad piepilsētā gan.Turklāt uzskatu,ka ieguvēji ir tie,kam miteklis ir gan pilsētā,gan maza villiņa kādā lauku stūrīti,kur vasarā patverties no pārējiem,parušināties pa zemi,kur var netraucēti atpūsties...turklāt lauku gaiss ir daudz veselīgāks! :)
Un...lai gan dzīvoju pilsētā,bieži vien joprojām apciemoju vecākus laukos,jo bez tās vides es nevaru...

Dzīvoju piepilsētā, bet gribētu dzīvot pilsētas centrā - esmu tipiska urbāniste, nespēju dzīvot bez infrastruktūras; patīk, kad viss ir blakus un pieejams jebkurā diennakts laikā.

nē,jo es dzīvoju piepilsētā,un man šeit patīk un savas mājas nemainītu ne pret vienu dzīvokli

es dzivoju pilseta jau ilgus gadus,bet zinu ka nespetu dzivot laukos,
ta dzive nav man domata

Visu laiku esmu dziivojusi pilseetaa un viss ir chikii! Bet ja nebuutu ko eest utt tad shajos kriizes apstaakljos gan jau uz laiku paarceltos...

ne
man te pilsita ir brizi ka galig nav ko darit
tad kurnu vel laukos
tas nav preks manis
padzivot gan kadu ned varbut varetu un deretu pat...

šobrīd dzīvoju ne ta gluži laukos, ne gluži pilsētā, nezinu kas Bolderāja īsti skaitās. :D
Rīgas centrā dzīvot toč negribētu. Pārāk trokšņaini, visapkārt mājas, pilns ar cilvēkiem, bet visi kaut kur skrien un apkārt notiekošais viņus nemaz neintersē. Bez tam man nepatiktu dzīvot dzīvoklī, esmu pieradusi visu laiku dzīvot privātmājā ar pagalmu - nekādu uzmācīgu kaimiņu kas klauvē pie sienas kad pārāk skaļi uzvedies... :) Laukos labprāt dzīvotu, bet ne tādos dziļos laukos kur līdz veikalam ir pāri 20 km un tuvākie kaimiņi ir kilometra attālumā. Bet kādā jaukā vietā, kur blakus mežs, plavas, upīte un arī no Rīgas nav pārāk tālu - labprāt. :)

man par laimi nav jadoma kur butu labaak jo vienlaicigi dziivoju abaas vietas, lielako dalu dziivojos pa pilseetu , bet kad pilsetas bruzma poatiesaam jau lidz kaklam tad atbraucu uz laukiem majas!!!jebkura gadijuma lauki man ir tuvaak jo savas dzives 15 gadus pa laukiem dzivojos un man looti patiik laukos, protams maciiba sprasa savu un aizgaju uz pilseetu!!! bet nu jebkura gadijuma doma man nakotne ir skaidra ka pilseta ieksa dziivot negribetu patstavigi, bet gan savus km no pilsetas sava personigaja maja!!!!dzivokli es nespetu dziivot pastaviigi!!

Lauki - tas ir forši! Ja tev ir pietiekami naudiņas, tad jau uz kādu laiku var pamest laukus un palaiskoties pilsētas burzmā, bet, ja esi vientulību mīlošs filozofētājs (kā es), tad pilsēta būtu manas dvēseles garīgās attīstības lejupslīdes garants. Tā kā - es labāk palieku pie saviem kustonīšiem zaļā pļavā sniegota purva maliņā, kur šalc Latvijas mūžamežs un pieejams tāds pats internets kā pilsētā. Vismaz te man nav jābaidās, ka palikšu bez siltuma un tukšu vēderu. Ja cilvēks strādā, tad viņš ir paēdis un var pilnvērtīgi nodoties sevis un savas dzīves pētīšanai (nu, tas laikam vairāk domāts man).

Nē, es laukos padzīvoju 3 dienas un gandrīz sajuku prātā, es domāju tādus kārtīgus laukus, kur veikals viens pa visu ciematu, kurā nekā normāla nav... Un tad vēl tā nīkšana...kad nav ko darīt, nav kur aiziet...

Nē, jo laukos nav nekādas jēgas dzīvot, visu laiku garlaicīgi, nav clubi, draugi, veikali, cilveki utt...

es gribētu arī dzīvot piepilsētā laikam. :D es nezinu kapēc. tā vienkārši ir  

Es jau izmantoju iespēju, lai no laukiem pārvāktos uz pilsētas pusi!! Lauki lai paliek manam relaksam, ne dzīvošanai!