jautajums meiteneem......jus sporta stundas sportojat/sportojaat kad ir/bija menesreizes?

Shiina, Tu esi viena no laimīgajām, ka Tev tas tā viegli panesams. Es savā laikā ,katru mēnesi gaidīju kā nāvi. Patiesībā jutos tizla, jo regulāri zaudēju samaņu un fiziski panesu šīs dienas ļoti mokoši. Ārsti mierināja, ka tas reiz pāries. Jā, pēc daudziem gadiem pārgāja, bet atmiņas joprojām šaušalīgas, jo jutos kā slimotu ar krītamo kaiti. Tā kā, neatbildi tik viennozīmīgi un neradi jaunus mītus!!!

Sportoju, bet neteikšu, ka tas bija patīkami, jo man tas process ir diezgan smags un nevaru brīvi kustēties, skriet un lēkāt, ja man nenormāli sāp vēders un asinis plūst aumaļām kā pēc dzemdībām

Shiina, ko nozīmē - "kārtīgi nodrošināties"? Tad man vajadzētu ielikt sev starp kājām segu un skriet krosiņu?

nē, tas bija attaisnojošs iemesls nepiedalīties.
shiina- es tajās dienās nejūtos ērti un negribu ne skriet ne kā citādi sportot.
un sasmērēt drēbes (kas var atgadīties) tikai tāpēc, lai pierādītu, ka es tāpat varu visu darīt arī nav prātīgākā doma....

nu ja ir galiigi shvaki, tad aizeju pie medmaasqas un vinja mani atbriivo n osporta un labaakajaa gadiijumaa - aizsuuta uz maajaam :)

īstenībā kā kuru mēnesi - ir tāaadi mēneši! Ka pat no gultas izkāpt ir grūti!

Mēnešreizes nevienu sievieti nepadara par invalīdu, skriet var, basīti spēlēt var, florbolu, sprintu tāpat.. tai pat laikā paspēju arī puikām otrā zāles galā ar aci piemiegt, tā ka nesaprotu tās meičas, kas tēlo tizlas, jo viņām sarkano karodziņu dienas.   Tās ir prosta atmazkas.

***
Negribēšana neatbrīvo no pienākumiem. Vajag kārtīgi nodrošināties pret noplūdēm.. tikpat labi sporta stundas laikā neviens neliedz apmeklēt wc, lai pārliecinātos ka tev viss kārtībā.

Nē, man parasti sāp vēders vai arī tas ir vnk neērti..

nevingroju,jo bija nepatīkamas izjūtas,bet tāpēc jau nebiju tizla,tolaik nebija ieliktnīši ar,,spārniņiem,,,nodrošinājumu  veidojām pašas,lieka strauja kustība un viss nodrošinājums vairs neko nenodrošināja

Kopš man tās sākās man vair snebija jāiet uz sportu vsp. Man ir atbrīvojums uz visu mūžu. Bet zinu, ka bij meitenes, kas pirmajās dienās gāja pie māsiņas pēc atbrīvojuma. Es zinu, ka es ar nevarētu pasportot, jo man sāp vēders un vēl vis kas.  

es gaju ja nebija sapigas:))

sportoju ar visām MR,jo man viņas vilkās tikai 3 dienas bez sāpēm

jā sportoju tikai ne pārāk lielas slodzes uzņemu uz sevis :)

Atkarībā no pašsajūtas. Ja jutos labi, tad piedalījos. Ja bija slikti, tad nē.

isteniba, kad skola gaju man vel nebij.. bet kad sakas, domaju kad vaks ir jo masas sastastija kad nevarot skriet, bet pec laika atklaju kad varu, un tad ari to dariju jo man ar vinam nav nekadu problemu..

Agraak vispaar nekaadas stipraas sapez neizjutu, un, kad sportoju tad tieshi veel labaak jutos :))
Jo taa jau saka, ja vairaak kustaas, vieglaak panesaas taas dienas :))
Bet tad, varbut apsaldejusies biju, vot pec tas reizes, citreiz pat piecelties nevareju, kaa saapeeja...  tagad man nav sporta par laimi :)) bet ja buutu, kur citur liktos, jaasporto buutu, ne jau pie aarta katru menesi skrieshu pec zimes, ja skootaja nepeinjemtu citas!