jums patīk gremdēties atmiņās?

Bet protams...
It īpaši labajās....
Atmiņas ir vienīgais, kas Mums paliek no Mūsu pagātnes...
tās veido Mūs....Mūsu raksturu....
gremdējoties tajās ir iespēja, ka sējā uzplauksnī smaids....vai pār vaigu noteik asariņa....

tikai tad, ja tās ir bijušas labas. sliktas atmiņas nav vērts atcerēties un sabojāt sev garīgo..

Atmiņās aizpeldu, kad jūtos slikti..
Acu priekšā atdzīvinu kādu pozitīvu atmiņu... sasmeļos pozitīvu enerģiju un ar smaidu eju tālāk...

Dazreiz pat ļoti..Patiik atcereeties taadus spilgtaakos momentus dziivee..Tusinji ar draugiem,izbraucieni pie dabas,miilji cilveeki..Diemzeel dazreiz arii siniis prieciigajaas atminjaas iezogas ne paaraak labas atminjas..tad censhos noskurinaaties un domaat taalaak par labajaam :)

Atceros dažas labās, kuras var tagad turpināt.

Nepaaraak, labaak pasapnjot uz priekshu! :D

nē jo tas ir pārāk nomācoši!!!

ir atminas kuras pagremdejos,bet ir atminas kuras labak neatgriezties

Jā, lai gan nereti pēc tam kļūst smagi un skumji, jo apzinos, ka patīkamos pagātnes mirkļus vairs nav iespējams izdzīvot vēlreiz...

tikai pozitīvajās :)