jus esat domajusi par mirsanu vispar jo kadreiz bus vien jamirst!!!!!!!!!!!

Domājusi esmu neskaitāmas reizes, tad sāku domāt par visiem tiem cilvēkiem, kuri jau nomiruši, nevis no vecuma, bet nedabīgā nāvē.
Tad sāku domāt par kko labu un negribu atgriezties pie šīs domas. :/

Par to jau domāju kopš vispār bērnībā sāku domāt daudz maz loģiski:) Līdz pat kādiem 13 gadiem es par to domāju katru vakaru pirms aizmigšanas, jo tad man no tā bija paniskas bailles. Tagad dažreiz prātā iešaujas šī doma kad nu galīgi neiet viegli, tad brīžiem liekas ka vieglāk būtu nomirt, bet pēc tā grūtuma perioda, tomēr domāju cik abi ir kad es esmu dzīva, un varu dzīvot savu iesākto dzīvi:)

Protams, ka esmu.
tragjiski bet fakts.
un tas ir jauki.

Jā, diezgan bieži par to domāju, jo baidos nomirt par agru - vēlos savā dzīvē vēl tik daudz ko paveikt un sasniegt visus savus mērķus...

Kurš gan nav domājis par to?!!
Zinu vien to, ka esmu vēl par jaunu, lai kaulainā mani jau meklētu, bet tā - domājusi esmu gan, kas notiek pēc tam?! :)

kam man par to domāt, man tāpat labi

es gaidu  ar nepacietiibu!!

jaa berniba del taa nevareju aizmigt..

protams ka ir domaats

kas būs, tas būs!!!
kad dzīvē nāk melna svītra, protams, par miršanu tik domājas, bet...
tas ātri pāriet!!!

Es domāju, a ja nu cilvēce izgudro zāles paildzinātam mūžam...

Esmu gan - kkaa netiishaam praataa ir ieshaavies, un tas, protams, ir briesmiigi - to nevar kaut kaa mainiit vai apstaadinaat - laiks ir nezheeliigs un arii vieniigais, no kaa es baidos =/

Esmu domājis par to, VAI ES NONĀKŠU DEBESĪS VAI ARĪ ELLĒ???

domaaju, ka katrs ir domaajis..

ja esmu pat nopirku sev kapos vietu lai tas citeim pec manas nāves nesagādātu problēmas

domāju,bet labāk neiedziļināties...kad tas notiks,tad notiks,tas katram kadreiz pienāks,agri vai vēlu...