kā pamudināt pusaudzi mācīties?

Manuprāt, te no svara daudz faktoru. Viens no būtiskiem vide vai vides, kurā(-ās) bērns visvairāk uzturas - 1. un vissvarīgākā - ģimene. Ja ģimenē ir izglītoti, intelektuāli cilvēki (LĪMENIS), tad arī tā gaisotne bērnu "sinhronizē" uz mācīšanos. Otrkārt - ir ļoti labi, ja ši gaisotne ir pozitīva, bez spriedzes. Te ir lavīnas jeb ķēdes princips. Spriedze starp vecākiem, kam itin bieži seko kājstarpja apmierināšanas problēmas :), Mazo Cilvēciņu "nostumj tālu aizkulisēs".  Bērc takš iet uz skol, tur tak ir skolotaj, tiem tak ir jāmāc! Protams. Jo vecāki air aizņemti ar blozgošanos "virtuālajās dvēseļu izgāztuvēs" . :D Man ir diezgan daudz piemēru no dzīves, kad pat viens pats vecāks (parasti mamma), izaudzina, noliek uz kājām un pat ne vienu bērnu. Galvenais - mīlestība un paša vecāka nopietna izpratne, ko nozīmē nekad citreiz, BET TIEŠI TAGAD strādāt pie bērna smadzenēm (māls jāmīca, kamēr mīksts, dzelzs jākaļ, kamēr karsts). Ir redzēts, kā vecāki bērnu saukā par idiotu un debīleni, bauro, ka logi dreb.   Itin bieži par tādiem tie bērni arī paliek. Protams, skaidrs bez paskaidrojuma, ka abi gb. vecāki ir ar noklausītu pamatskolas kursu, jaunībā nopīpētām un, iespējams, ar nekvalitatīvas kandžas fūzeli ķertām smadzenēm. Vnk. lopi.
Īsāk sakot - mīlestība, centība, uzmanība/kontrole. Sēdi pati klāt, cik vien vari, kaut līdz vēlai naktij, pārbaudi, palīdzi. Nav sadarīts - attiecīgi ierobežojumi uz datoriem, izklaidēm utml.. Ir laba atzīme!? - bonuss bērnam.
Njus.. var kādreiz ieminēties par apkārt klaiņojošiem neizglītotiem bezsmadzeņu vergiem, viņu pliekano dzīves tagadni un arī nākotni.  

Sarunāt ar skolotāju, lai pasaka viņam/viņai, ka tiek izslēgts/-a no skolas. Vai pateikt, ka skolotāja bija izsaukusi uz skolu un tā pateica. Pēc tam var pateikt, ka deva vēl vienu iespēju. Sabīsies un sāks mācīties.
Vai arī var parādīt dažādus cilvēkus, kas dzīvē neko nav sasnieguši un cilvēkus, kuri ar savu darbu ir sasnieguši daudz. Varbūt pats/-i apdomāsies.

Īstenībā pie mācībām ir jāpieradina jau no pirmajām skolas dienām. Ko darīt pusaudža vecumā, grūti pateikt. Man bija māsīca, kuru mācīties nevarēja piedabūt nekas. Viņi solīja visādus labumus, sodīja, mēģināja izrunāties, meklēja privātskolotājus. Nekas nelīdzēja. Beigās lika mierā, cerēja, ka aplauzīsies, bet nekā. Viņa kļuva arvien nekontrolējamāka, līdz kādā ziemas naktī viņu nobrauca auto...

Cilvēku nevar piespiest darīt kaut ko pret savi gribu. Vienmēr ir jāmēģina IEINTERESĒT. Un jāpainteresējas par viņu. Jāpaprasa, kas viņu interesē, par ko vēlas kļūt un kādā veidā to sasniegt.

likky666, skarbi.. Būtībā, pareiza audzināšana sākas no bērnības un uzmanība ir jāvelta jau no paša sākuma, nevis jāsāk skatīties, kad jau k-kas nav.. Kā pamudināt, grūti pateikt, jo tomēr jāzin kā tad šis pusaudzis ir audzināts un kādas metodes ir lietotas..

ļaut aplauzties.

Saki, ja labi mācīsies nopirksi viņam porsche  

...galvenais ir pieradināt bērnu pie noteikta dzīves/mācību ritma ...ja to vairākus gadus izdodas saglabāt, tad tālāk tas jau darbosies kā ieradums. Bērnam ir jāsaprot, ka veltot 2-3 stundas no skolas brīvā laika mācībām viņš iegūst savā pašpārvaldē visu pārējo brīvo laiku. Ja tas izdodas un bērns sāk/māk domāt tad ok.
Ak jā un vēl svarīgi, lai bērns māk jau pieņemt pareizus lēmumus - tas ir svarīgi, jo tad viņš nepakļausies citu ietekmei.
Dr.Destroy teiktais par vecākiem darbojas tikai 50%.
Šajos laikos problēma vēl ir apstāklī, ka šeit direktoru un vadošo menedžeru algas ir 2x zemākas par palīgstrādnieku algām svešumā. Kāda jēga iegūt zināšanas ar kurām nav par ko cīnīties? - tas demotivē. Rezultātā sabiedrība regresē un zaudējam mēs visi.

Tas ir grūti izdarāms

labs jautajums.Ja pašam nav stimula,tad grūti ko darīt.Tas pats ar bērniem.