kādas ir depresija pirmās pazīmes?

pirmā pazīme tad kad galvā iešaujas teikums "ai bļā pohuj"

kad ierstās mazās "labsajūtas" (mīļotais seriāls, labs laiks) paliek vienaldzīgi, nesagādā prieku.

tad, kad  nevari no rīta piecelties...

taka sāc nodarboties ar sevis žēlošanu, tad kad sāk to darīt tad tās arī ir pirmās pazīmes.

Kad sāc par to domāt..  

Apātija, vienaldzība pret to, kas agrāk patika, priecēja.. es nezinu -šitie laikam varētu nebūt pirmie. Cik pa miglai atceros, pirmie depresona sindromi esot ļoti grūti samanāmi.

Ja esi depresijā, Tev var būt tikai viena (jā, pat viena vien!), vairākas vai pat visas no talāk minētajām pazīmēm. Pazīmju daudzums un intensitāte atkarīgi no depresijas dziļuma – tā ir viegla, vidēji smaga vai smaga.
Ilgstoši un nemainīgi nomākts garastāvoklis;
Pilnībā izgaisis prieks;
Zudušas visas intereses un hobiji;
Bieži trūkst enerģijas;
Pārņēmis gausums – gan kustībās, gan domās. Gausuma vietā var izpausties drudžaina rosīšanās, taču enerģija ātri izsīkst;
Grūtības koncentrēties;
Apetītes un miega traucējumi;
Bieži moka mazvērtības kompleksi vai vainas izjūta;
Viss šķiet slikti – nākotne briesmīga;
Mokoša iekšējā trauksme, dažnedažādas bailes;
Grūtības kontaktēties ar citiem cilvēkiem un/vai strādāt;
Dzīves jēgas zudums;
Domas par pašnāvību;
Dažādi lēkmjveida veselības traucējumi: piemēram, sāpes galvā, vēderā vai sirdī, caureja vai aizcietējumi;
Seja – bez mīmikas, kā sastingusi maska. Acu, lūpu kaktiņi uz leju, runas veids lēns, bez spontanitātes.
Inese Vanaga stāsta: „Depresiju ir iespējams atpazīt tikai klīniski – pacients tiek iztaujāts un tiek nopietni izvērtēts viņa vispārējais stāvoklis. Tas gan nenozīmē, ka var iztikt bez jebkādiem izmeklējumiem, tikai ar pārrunām, jo lielākoties depresijas slimniekiem sūdzību ir ļoti daudz un visai dažādas – sāpes, sirdsklauves, apgrūtināta elpošana un vēl vesela rinda dažādu simptomu. Tiesa gan nereti tas kavē depresijas diagnosticēšanu, jo tiek veikti vispusīgi izmeklējumi.” Ir tā saucamās endogēnās depresijas, kas rodas bioķīmisku pārmaiņu rezultātā, kas nozīmē, ka ir traucēta serotonīna uzsūkšanās organismā. Serotonīns ir viens no spēcīgākajiem garastāvokļa, apetītes, miega un sāpju jūtības noteicējiem organismā. Serotonīnu no īpašām uzturvielām producē smadzenes un nervu sistēma. Šādi traucejumi ir redzami, var tikt nodoti no paaudzes paaudzē. Šādos gadījumos depresija var sākties bez acīm redzama iemesla.
    Biežāk gan depresijas pamats ir psiholoģisks. Par piemēru speciālisti parasti min attiecības, kurās viens no cilvekiem dzīvo sakostiem zobiem, pilnībā aizmirsis par sevi. Agresija krājas, līdz vēršas pret pašu – sākas depresija.
    Pēcdzemdību depresija ir daļēji bioķīmiskas dabas – straujas hormonu svārstības – daļēji psiholoģisku iemeslu dēļ – piemēram, netiec galā ar jauno dzīvi un, nesaņēmusi palīdzību, nonāc emocionālā un fiziskā izsīkumā.

Depresijas pirmās pazīmes varbūt daudz un dažādas. Tās ir tik nespecifiskas ka to var sajaukt ar nogurumu vai vienkārši motivācijas trūkumu.