kāds ir tavs top ''dzejolītis'' ?

Mans gaišais bērns, mana kastaņa svece,
Es vēlos tevi laimīgu redzēt.
Es gribētu tevi vēl sargāt un sargāt,
Man katra tava ziedlapa dārga.
Lai nenorauj vējš, lai salna saudzē,
Lai saule to lēni un viedīgi plaucē,
Lai pumpurs pēc pumpura vaļā raisās
Un spēcīgi šūpojas rāmajā gaisā;
Mans gaišais bērns, mana kastaņa svece,
Mana laime ir tevi laimīgu redzēt.
/Ā.Elksne/
Šo dzejolīti savulaik mana mamma veltīja man un tagad es to varu veltīt savai meitiņai...

Driz jau tevi ciemos gaidu
Naktis spilventinu spaidu
Naktis sapnoju par tevi
Gandriz izvaroju sevi
Redz cik loti vajag tevi

miljo salaveciti
spraud sev dirsa sveciti
lai ir jauki
kad ir jauki
ka pa dirsu teces tauki

lai visi mazie velniņi,
kas ellē dzied tik priecīgi,
tev naktī pēdas kutina
un no manis mīļi sveicina

Dod, dieviņi, datoram,
ilgu mūžu dzīvojamu,
liec, Laimiņa, parolīti
hakeriem neminamu

maziņš biju, ganos gāju
ganu drēbes mugurā
"levis džinsi", "nike" botas
"sony" maģis padusē


Šie ir daži no maniem mīļākajiem topa dzejolīšiem/pantiņiem.

"Kā gulbji balti padebeši iet un destrojs ķēmā viņiem līdzi..."  -pietiks dzert - eju mājās... :D

nop, nav, piedod.

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten's skan.
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība.
Tas augstākais, ko mums var dot
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten's skan
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimota man.