kāpēc attiecības ir tik grūti izveidot, bet sabojāt tās var daudz reiz ātrāk???

  da VISS
Hmmmm...pat grūti to visu būtu aprakstīt, bet mēģināsu.
Jūtu izsīkums;
kāda darbība ("rokas pacelšana");
kādi vārdi, kas aizvaino;
krāpšana;
meli;
pievišana;
...................

Ar normālu cilvēku diezgan viegli, piemēram tas cilvēks sāk just, ka viņam "kāpj uz galvas" vai ka ne par ko tiek "paķerts" vai arī ja viņš jūt kaut kādu atstumtību, tas var normālam cilvēkam likt pārdomāt attiecību nepieciešamību, vai automātiski likt iet uz pretējo pusi un izvairīties no tiem ļaudīm, ar kuriem viņam bijusi draudzība. Taču ir arī nenormāli cilvēki, kuri vai nu ego nav pietiekami izstrādājies, varbūt bojātas smadzenes vai problēmas pie dzimšanas vai kas vēl, un tādi cilvēki līp klāt kaut tu viņu sit nost. Šī lipšana klāt ir novērojama arī pie iereibušiem cilvēkiem.

Kāpēc ne? Bet ar to žēlumu ir tā, ka man vienu gadu uzdāvināja skaistu piparkūku mājiņu, kuru man, protams, bija žēl apēst. Tā nu viņa man smuka stāvēja... līdz galīgi sakalta un sāka deformēties. Tagad viņa vairs nav tik smuka. Un es nožēloju, ka neēdu uzreiz. Tagad jau tā kā bišķi pabail tādu mutē bāzt! :D

nu ir bijušas viasai nerātnas,bet ne perversas drīzāk neķītras.

pašreizējās attiecībās??viņas ir tik sasodīti sarežģītas un piņķerīgas, ka neesmu apmierināta, jo nesaprotu,kas ir kas..īpaši jau nu tagad, kad ir tāds sevišķi dīvains periods iestājies..;(

Tāda nu ir informācijas laika blakusparādība. Esmu pieradusi. Vismaz nevajag tik bieži ar paziņām sazināties, visu internetā var uzzināt :D  Varbūt kādreiz arī es ar kut ko pareklamējos, bet tad noteikti neaizdomājos par citiem, man vienkārši gribas dokumentēt kādu notikumu, kuru gribētos kādreiz atcerēties. Taču tas neattiecas uz attiecībām.

šobrīd nav attiecību, bet ja tās ir, tad katrs liekas īpašs. par kārtējo tas pārvēršas tikai tad, kad attiecības ir beigušās- kāda jēga no attiecībām, ja netici tām??????
p.s.- neaizstājamu gan nav