Man liekas,ka mēs dažreiz pa daudz sevi "reklamējam"?

Tāda nu ir informācijas laika blakusparādība. Esmu pieradusi. Vismaz nevajag tik bieži ar paziņām sazināties, visu internetā var uzzināt :D  Varbūt kādreiz arī es ar kut ko pareklamējos, bet tad noteikti neaizdomājos par citiem, man vienkārši gribas dokumentēt kādu notikumu, kuru gribētos kādreiz atcerēties. Taču tas neattiecas uz attiecībām.

Aga, pilnus blogus sarakstīt mīlas lirikas, cik forši, zāle zaļāka, debesis zilākas Ne tač'! Roka, nē, pirksti neceltos, glupi tas ir, taisnība.
Uzskatu, ka ja tev ir pat tie mellie vai baltie, tad tu tā puslīdz anonīmi uzraksti (kā te) atbild, miers, un nezin, ka  šis TE atkal sagājis grīstē,nu kā tad tā! Tāds cilvēks...ko zinu, un pazīstu, un vēl atlikušajiem nezināmajiem,protams redzot. Nē, labāk anonīmi, nu un jā, nebalamutēt, kā jau teicu  reiz - mēnešalgu, reliģisko piederību, seksuālo orientāciju, un attiecības...ir lietas, kuras ir stipri personīgas.

Beidz, tā tak vieglāk dabūt, kas galviņu paglāsta un no`isties. Mani personīgi ļoti aizkutina šitie - "ēsmu enģelis, man spārnus tram taram... "vai kā tur... it īpaši, ja tas zem vecas kolhoza maukas profila, kuru drāza viss traktorparks.  

Es nereklamēju sevi...