kaados gadijumos,briizos Tu izveelies beegt,sleepties,ignoreet kaadu?

Tādu taktiku izvēlos, ja esmu apdraudēta.

Uznāk bzdings, gribas pabūt vienam, nezinu kāpēc, bet tad arī bēgu no sevis un visiem - arī no sevis

Visiem ir liegta pieeja man, izņemot dzīvniekus - es nevaru prasīt lai tie mani saprot - viņi pasi zin kadu palīdzību, lõīdzjūtību un mīlestību vajag sniegt
Viņiem ir nemateriāla apziņa

katram cilvēkam jau ir tā , ka gribās pabūt vienam , apdomāt visu , tad arī cilvēks ir viens .
slēpties es nemēdzu , bet nu ignorēju citreiz cilvēkus , kuri nav pelnījuši lai es pret viņiem labi izturētos .

Tad, kad saprotu, ka tas man nav vajadzīgs.

Kad ne pa tēmu mēgina p//t smadzenes, stāstot par lietutiņu, smuku, dzeltenu lietutiņu. Lietussarga man nav, tamdēļ parasti izvairos bēgot, ignorējot. :)

Tas parasti,ka pa daudz man iekšā viss ir sakrājies un sajūti iekšēju smagumu,ka gribās raudāt,kliegt,aizbēgt un kaut kur prasās nozust.
Tad es aizeju uz jūru meditēt un telefons man ir atslēgts.tad es nevienu negribu dzirdēt un redzēt.Vai arī pastaigājos pa mežu,vasarā staigajot pa pļavu lasu ārstniecības augus.Citreiz ir bijis ka no sirds izraudos,jo asaras man laužās pašas laukā,ka nespēju apturēt.
Pēc tam es jūtos,kā no jauna piedzimusi un ar jaunu enerģiju un spēku cīnīties un dzīvot tālāk.

vauč.. pat nezinu! es pret visu ar tādu inčīgu skatījumu uz dzīvi.. Tā,ka tie gadijumi ir pārāk pelēki un nespilgti,ka grūti pat aprakstīt :)