kapēc ir tā, ka citreiz izlamāšanās palīdz?

sāku braukt augumā neesmu no tiem kas malā stāvēs

nē,nav redzēts,vienīgais,kas ir manīts ,ka kasiere jau ir nokaitināta,mētā pirkumus,sarkanā krāsā

Jā,arī man pašai patīk atcerēties sen nesatiktus draugus,paziņas.Interesanti

Pusaudžiem ir raksturīgas tādas depresijas -)
Tas pāriet, motj pamēģini tur par citiem paņirgāties?
Man tas palīdz =DDD

tur var būt diezgan daudz kas pie vainas, draiveris, kļūda os, moš arī klavierē. man bij tā ka tildes vārdnīcā pēc katras izklikšķināšanas mainīja rakstības valodu, es pat nezinu pret kuru, nu ķip līdzīgi kā tev burti mainījās vietām, katreiz ieklikšķinot pie nākamā tulkojuma nācās divreiz spiest ctr+shift. pēc pārinstalēšanas viss bumbās.

tikai tada gadijumaa, ja sapnis bija patikams,... negatiivo nevajag :)

Tāpēc, ka jau vārds īpašs izsaka daudz. Tāpēc, ka priekškam vajadzīgi kaut kādi mēsli, tu vāc visu šo laiku mēslus, mēslus, mēslus, un pazaudē dimantu, a kāpēc kādreiz nepagaidīt dimantu
Man liekas, tā ir vājuma pazīme, ja ņem visus mēslus ko tev dot, stipri cilvēku tiecas pēc dimantiem :)

Iespējams tas laiks kāmēr tu vāci mēsli, būs pavadīts mēslos, un paliksi mēslos,...a tā vismaz gaidot dimantu tev ir laiks izdarīt ko jēdzīgu pa to laiku, nevis ieaugt mēslos

Nenormāli kaitina...  
Pēc horoskopa esmu lauva, ar visām no tā izrietošajām sekām. Dzīvot vaja uh un ah, zaudēt neprotu. Nesen esmu sapratis, ka meitene pēc kuras rāvos un visādi izpildījos, manis vietā ir izvēlējusies vienu vienkāršu lāga puisi, kurš viņu dara laimīgu. Lai arī meitene man sagādājusi neskaitāmas galvas sāpes un ar veselo saprātu saprotu, ka tas ir tikai labi, ka mūsu ceļi ir šķīrušies, tomēr vēl aiz vien nespēju pieņemt, ka manā vietā viņa ir izvēlējusies kādu citu, gandrīz vai ar galvu sienā jāskrien, jo tika piedzīvoti daudzi interesanti brīži, kurus nevaru izmest no galvas. Šad tad, satiekot viņu, ar savu klātbūtni cenšos ieviest domu, ka varbūt viņa ir kļūdījusies, parādīt, ka tas esmu tas pats vecais labais es . Kaut gan redzu, ka cilvēks ir laimīgs un ļoti labi zinu, ka tā ir bez maz vai svētība, ka viņa ir no manas dzīves ārā.
Vienmēr esmu teicis, ka labprāt iemainītu savu ''pirksti gaisā, baudi to ko dzīve dod'' raksturu pret kaut ko mierīgu. Nebūt neesmu tusētājs, tomēr iekšējās cīņas ar sevi un saviem principiem brīžiem var padarīt traku.
Tarakāni galvā rosās ne pa jokam. Šausmīgākais ir tas, ka lauvas raksturs nonāk pretstatā reālajai dzīvei.

Labi,ka dzīvojot smagos apstākļos neesi kļuvis cietsirdīgs ciniķis...labāk tici Jēzum Malacis!