kas liek mums kludities un tad censties kludas labot ??

Ja glupi un naivi uzticies-vienmēr raudāsi. Rūdi savu raksturu-lasi - mācies...tik un tā kāds viltnieks var uzrasties.Domā.

Abos gadījumos dzīves pieredze:
kļūdāmies, jo katram sava dzīves pieredze un attiecīgi rīkojamies;
labojam, jo dzīves pieredz liek to darīt...

Paši kļūdamies, neviens cits tur nav vainojams. Un arī kļūdas labot mums neviens nevar piespiest. Katrs atbildīgs par sevi un savu rīcību - tās labošanu vai padarīšanu sliktāku.

-raksturs,
-vnk gadas,
-vai ari tikai tas lauj kadam izdzivot....
Tiesam nezinu... gruti ta izprast sito lietu

neiznāšana.
vēlēšanās ticēt, ka otrs cilvēks ir labāks nekā viņš ir.
vismaz man.
tās svarīgākās kļūdas izlabot nevar, jo nevar pagriezt laiku atpakaļ.

Vēlme izmēģināt ko jaunu. Bet nejau vienmēr paļaušanās kārdinājumam noved pie laba iznākuma. Bieži nākas vilties un secināt, ka labāk ir palikt pie pārbaudītām vērtībām.

Kļūdamies balstoties uz naivām cerībām, ka ja nu tomēr šoreiz būs savādāk. Un kad jau esi atkaļ kļūdījies gļēvi vaino sevi par to ka atkal tiki piepists
Bet nu ja viena kļūda atkārtojas visu laiku, moš tomēr kaut kur ir kāda vaina

manas lielakas kludas veidojas mana rakstura del,parak krasa esmu un pargalviga,bet taa es censos tas labot,kaut ari dazreiz ir jau par velu