Labākā atbilde
Atbildes
-
0 0
Nullespunkts (40) 6 (17833)4739 15 g
Saģērbies par medmāsu un stāvi pie zemitānu tilta esmu dzirdējis ka tur devīgi onkuļi apgrozās ;)
-
-
-
-
-
0 0
polaarlapsa (37) 6 (5092)237 15 g
Klubā Discoteque šovakar un rītvakar http://www.dq.lv/?p=388
Melnajā piektdienā http://www.melnapiektdiena.lv/sub/index.php?categoryid=3&p2_articleid=221 -
0 2
munkss (38) 8 (207590)542236 15 g
Kādi vēl Helovīni? Atcerēsimies pašu tuviniekus! Veļu laiks jau tuvojas!
Veļu jeb dieviņu laiks iestājas tumšajos rudens vakaros un parasti ilga no Miķeļiem - 29. septembra līdz Mārtiņiem - 10. novembrim, taču dažādos novados šis periods bija atšķirīgs.
http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-domraksts/velu-laiks.html
MĀRTIŅI
To nedēļu, kurā iekrīt 10.novembris, sauc par Mārtiņa nedēļu. 9.novembris ir Mārtiņa vakars, 10.novembris - Mārtiņa diena, Buduļu diena, viena no Zirgu dienām. Šajā dienā sāk iet masku gājienos, kuri turpinās līdz Meteņiem.
Mārtiņu dziesmas, Mārtiņbērnu dziesmas, Mārtiņu veči
Kur Mārtiņdiena savu vārdu dabūjusi? Senāk viduslaikos Mārtiņus 11.novembrī svinēja par godu Tūras bīskapam
sv. Mārtiņam Francijā (ap 316.-400.g.), kurš šajā dienā apglabāts. Šajā gadalaikā Eiropas tautām bija savi svētki ar īpašām paražām. Piemēram, zoss gatavošana Mārtiņdienas galdam pie mums atceļojusi no ģermāņiem. Jaunajos laikos ieviesās svinības par godu Mārtiņam Luteram, kur dzimis 1483.gada 10.novembrī.
Mūsdienās Mārtiņus uztver kā īstus zemkopju svētkus pēc ražas novākšanas. Mārtiņi dažos apvidos sakrīt ar apkūlībām. Tādēļ īsti iederīgs te ir ražas daudzinājums - rudzu, miežu un apiņu nogodēšana. Tas Mārtiņš, kurš piesiets tumšajā kaktā, drīzāk noslēpts labības kūli rijas stūrī, nākamā gada ražas svētību glabādams. Par Mārtiņu kā auglības nesēju mums vēstī Mārtiņvakara dziesmas.
Mārtiņam gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajaga,
Kumeliņu barojot.
Mārtiņi bija viena no Zirgu dienām, kad zirgu stallī upurēja gaili. K.Šilinga 1832.gadā Tirzā aprakstītais gaiļa upurēšanas rituāls sakrīt ar 16.gs. jezuītu ziņām par ģimeņu kultiem, kurus izpildījuši vīrieši un sievietes atsevišķi. Aprakstā teikts, ka kādos svētkos vīrieši kāvuši un ēduši gaili, sievietes - vistu. Viens no mūsdienu tradicionālās kultūras mītiem ir ornaments, ko atšifrē kā mārtiņgaili. Tā saules koka zarā iekāpis gailis - gaisms un uguns simbols.
http://www.liis.lv/ziema/svetki_un_dienas/1_martini/martini.htm