kas velas ar manim parunat par intresejosam temam:)

Par IRC-LV.

Izklausās pēc pilnīgas tuftas.
Kas tā par rakstnieci tādu un kas pie joda tās par ciešanām, ja Tu vienmēr no visām savām problēmām esi bēdzis prom?
Bet varbūt tev nav abu kāju vai vienas rokas, lai gan kurš gan tādas dzīves mokas lasīs? Grūti iztēloties mērķu auditoriju, kuri gribētu lasīt "siekalainas sopļas" par to cik kādam iet grūti.
Grāmatas raksta par to, kā cilvēki pārvar savas grūtības, kā kaut ko atklāj savā dzīvē - mīlestība un ģimene, bet tev dzīves grūtības - atrast viesnīcu Rīgā

varbut tu vinam nepatic ;)

mēs cilvēki jau tadi esam, kad patiesās vērtības saprotam tikai tad, kad tās zaudējam

piezvani Bonim vai Satana adwokatam :)

ir...jo taa ir looti sapiga teema...
par savu milestibu kas ir vissapigakaa...
jo milet kadu ar kuru ka zini ka nebusi kopa vairs tikai lielu kludu pec...
ai,lai paliek....

niviobivasa

ja es sapratu pareizi tavu problēmu, tad tas nemaz nav tik grūti. sākumā vajag apzināties pašam sevi, un savu vērtību - iepatīcies pats sev un kļūsti pašpārliecinātāks. nevajag justies tā, it kā saruna ar meiteni ir kaut kāds mega kontroldarbs uz ieskaitīts/neieskaitīts. nu kā tu piemēram runā ar saviem draugiem..? -brīvi, neiespiesti, par šo un to, necenšoties izskatīties nezkāds krutais viņu acīs, un nebaidoties pateikt kaut ko muļķīgu. un ja arī pasaka kaut ko dumju, tad pašam par sevi bišķi jāpasmejas, jāpārvērš to par joku,  nu viss..
nezinu kā citiem, bet es domāju tā.

to ka sedi ar dupsi udeni