ko darīt,ja pilnīgi nekā neinteresē?liekas,ka neviens un nekā nevar palīdzēt, ka liekas neko dzīvē nesasniegs.kā motivēt šādu cilvēku?

nu nevar būt ka neinteresē nekas-tad jau neko neēd,nemazgājas,taisa gultā .... katram no mums ir kāda aizraušanās.hobijs un citi sīkumi kas otram tik labi nepadodas (kaut vai klausīties viena stila/žanra mūziku-kleperēt ko zīmejot-skatīies vienā punktā) ... vienkārši cilvēciņš ir dziļi sevī,domās savās-apkārtne ir pelēkdrūma,ik katra nākamā diena,ikdiena/vienadība ... izbraukt vajag,lai redz ko vairāk par ikdienu un tās rutīnu

iedot izlasīt iedvesmojošu grāmatu  

Neko tur neizdarīt.. Katram pašam ir jātiek ar sevi galā..

Domāju, ka tas atkarīgs no indivīda psiholoģiskajām īpatnībām, vecuma un iemesliem, kāpēc tas indivīds tāds pļockains palicies. Nu lūk. :) Sasummējot to kopā, man sanāk sekojoši rezultāti:
-kādam nepieciešams "impulss", un tas var būt divu veidu - morālisks un ir tādi kadri, kam tiešā nozīmē ar mietu pa muguru!
-manuprāt, būtiskākais ir izzināt iemeslu. Varbūt tā ir kāda ļoti tuva cilvēka/ģimenes locekļa nāve, te jābūt saprotošam un pacietīgam. Ja cilvēks ir bijis pirms tam dzīvespriecigs, rosigs, atkopsies. Mūsu pienākums tādus atbalstīt.
Ir vienkārši tāda kategorija, kā tizleņi - pa dzivi aiz izlaidības aizgājuši gaudotāji, depresijas, negatīvisma perēkļi -man , godīgi sakot, tādiem i palīdzēt negribas (lēkāt apkārt -uci uci :D). Kā jau iepriekš minēju ar mietu pa muguru, uztaisīt tādu ekšan, lai dzive noskrien gar acīm simtdaļu sekundēs , varbūt pārvērtēs.
Atsevišķos gadījumos nebūtu slikti parunāt, aizvest ekskursijā uz onkoloģisko nodaļu. Audzēji, pateicoties saindētai dabai, pārtikai, elektromagnētiskajiem izstarojumiem , DEPRESIJAI, STRESAM u.c. man nezināmiem iemesliem, ir ļoti aktuāla problēma. Cilvēki, kas dzīvo enerģisku, kustīgu dzīvi, nodarbojas ar sportiem, visādām citādām sirdslietām, domā pozitīvi, ir mazāk pakļauti  saslimšanas ar vēzi riskam un ne tikai - ir vēl muguras, sirds, smadzeņu un daudzi citi riski. Adrenalīns ļoti lielā mērā to samazina.  
Neko nesasniegs.. njuss - acīmredzot tam cilvēkam nav savā laikā bijis neviens spilgts uzcītības, gribasspēka piemērs. Izsaku līdzjūtību, n, ja tas ir gados jauns cilvēks ar VESELĀM KĀJĀM, ROKĀM, GALVU, tad ko vēl!? Tad jāprasa, kā tādam nav kauna!? Ibiorio - cilvēki, ar karos norautiem kātiem veido ģimenes, būvē firmas, piedalās pasaules čempionātos, jopcik, un te kāds izlaidies kā plauša - samīļojiet mani, paglāstiet, čupačupu iedodiet un kuli pašūpiniet! Sūti ratā tādu kretīnu! Gan dzīve noliks pie bļodas ar ūdeni un iepelējušu maizes garozu, sāks ļurkāties.
Vēl smaga tēma ir dziļi iesēdušās bērnības psiholoģiskas traumas, te manuprāt, darbs kārtīgam profesionālim psihologam (Latvijā tādi , nez, ir!?).
Vēl jāņem vērā, ka tagad , it īpaši Latvijā, liela dala tautas ir stresiņā dēl darba,. finansēm, cūcībām, kas notiek visos līmeņos... jūk attiecības, irst ģimenes... bet ir jāpacīnās, vai vismaz mēģināt atslābināties, savākties, paskatīties apkārt uzmanīgāk - pavisam blakus ir cilvēki, kuriem ir simtreiz un tūkstošreiz grūtāk, bet viņi dzīvo, darbojas, kārpās un tik un tā viņi  atrod spēku uzsmaidīt, pateikt labu vārdu, palīdzēt citiem un arī brītiņu kādai izklaidei un prieciņam! Lai viņiem mūža veselība un dzīvesprieks!

cilvēks jau pie tā nav vainīgs.
apkārtējie apstākļi viņu tādu padara.
vajag mainīt apkārtējo vidi un līdz ar to mainīsies pats cilvēks.
vnk pārbaudītas vērtības tās ir, ne no zila gaisa ņemtas.

mos tam cilvekam depresija. vai jau ilgi? varbut paries pati no sevis.
vieglakaja gadijuma palidzes izrunasanas ar kadu,kurs saprot.velmju un interesu noskaidrosana.

ja tas ir pieaudzis cilvēks,tad vajag meklēt palīdzību pie psihologa,kur var izrunāt problēmu,jo ja ir depresija,tā var pati no sevis nepazust,var palikt sliktāk.............

jaatrod kko kas intresee man ar taa sakuma bija kamer nepiesaistijos militarajai jomai tā mani patiešām aizrauj

pa brutālo jāpasaka jamam lai beidz sevi žēlot un lai beidz degradēties. Bet nu principā ja jamais pac nesapratīs vai neuzķers leņķi tad neko. Katram pašam ir galva uz pleciem, un katrs pac atbild par izdarīto un pateikto.

zini izravi man jautajumu burtiski no mutes! sada problema mani jau moka 2 nedelas, bet vairak vai mazak ir paradijies ceribu starins un tas notikas pats par sevi. bez maz vai jasez un jagaida kad tas paradisies!

Parādīt viņam/viņai cilvēkus, kuri dzīvē neko nav sasnieguši un tad pajautāt, vai tiešām viņš/viņa gribētu tādu dzīvi?

vajag paraadiit vinjam kaadu liidziigu cilveeku, kaadu nozjeelojamu plukatu kas seez ar vecu pudeli rokaa, kuru neinteresee nekas kaa tikai iedzert, kurs neko nav sasniedzis kaa tikai jau otro meenesi vienu un to pasu zekju paari velkaa....redzot taadu cilveeku saubos vai vinjam negribeesies savu dziivi savaadaaku izveidot....

motivēt šādu cilvēku nevajag, it sevišķi, ja viņš to nav lūdzis.

Griesties pie cilvēkiem kas māk pārliecināt, lasīt grāmatas par psiholoģiju.

Varbūt sākumā viņam parādi šo- http://www.youtube.com/watch?v=zOzsjEmjjHs&feature=related
Un tad jāpajautā būtu vai viņš viss vienā gabalā būdams ar visām savām ekstremitātēm tiešām domā, ka neko nevar sasniegt?
Nav jau obligāti jātiecas uz vietu Latvijas miljonāru sarakstā. Katrs var būt veiksmīgs pats sev. Un vienmēr ir kaut kas, kas var aizraut. Varbūt viņš jāiepazīstina ar kādu valodu? Vai varbūt sporta veidu? Vai kādu instrumentu? Vai šūšanu? Adīšanu? Pērļošanu?

Es pilnībā piekrītu DrDestroy teiktajam. neko pielikt un neko atņemt...