ko jūs iesāktu ja dzīve jūs nospiestu uz ceļiem?-jūs paliktu bez iztikas un jumta!?

Kādā grāmatā(ja nemaldos, A.K.Doila) izlasīju, ka no jebkuras bezizejas ir vismaz 2 izejas. Ar mums notiek tik daudz, cik mēs spējam izturēt. Darīt galu - zem mana pašlepnuma. Viennozīmīgi kārpītos, ķepurotos. Uztvertu to kā pārbaudījumu / iespēju sākt visu no jauna.

Grūtības tikai padara cilvēku spēcīgāku..

Visticamāk kā paštaisns Japānis dotos prom no dzīves. Zaglis nebūtu un ubagošanai esmu par lepnu. Ja tā notiktu, līdz ar to man dzīve būtu galā. Tāpēc jāplāno un jādzīvo sava dzīve tā,lai tā  nenotiktu.

Es sevi pārāk labi pazīstu un zinu, ka nespētu izkulties.
Visticamāk, arī aizietu no dzīves.

iespejams, ka dotos atpakal pie mammas, esmu parliecinata, ka man vina palidzetu. savadak.. man gan nav problemas pievienoties ''netiro'' cilveku slanim un darit jebko, lai izdzivotu. This is a dog eat dog world

Esmu sausiņus sažāvējis, kādam laikam pietiks.
Labs jautājums un gaišredzīgs:)

naw ne jausmas!!!!! bet ja ta gaditos tad gan jau kka megjinatu izdziwot!!!!

Domāju,zinu, radi,draugi palīdzētu tikt uz kājām

paartiktu no taa ko izaudzeetu,un dziivotu,visticamaak mezhaa

a tur lejaa var atrast zem gultas paripojushu bomboncinju un citas sen nemaniitas lietas :-)

es shito pashu uzprasiju divas  nedeljas atpaklj darba kolegjiem un teicu ka pati noteikti pakaratos! bet shameja gan teica kapec lai sevi sapinatu ja nu galigi nebutu ka bernus pabarot tad vinja saktu zagt! bet vispar baisi ta domat jo vispar katram no mums tada situacija stav uz sliekshnja! viens klick un aiztaisas veikals kura es stradaju ciet un gatavs!!

esmu priecīks par to,ka man ir pāris labu draugu,kas atbalstītu

drīz jau te ies vaļā boikoti un marazīrisms

bomžotu... vai padarītu sev galu man liekas ka otrais variants būtu realāks .. es savu dzīvi nevilkšu pa matu ja nav tad nav un ja nav tad nav vērts dzīvot!!!!

Kamēr tā nav noticis negribas filosofēt kā būtu, ja būtu ...

Es tiktu atpakaļ uz kājām... es nepaliktu uz ceļiem, jo katra grūtība savā veidā ir pārbaudījums :D Ar kuru vienk. ir jātiek galā...
Kaut gan nezinu, cerams, ka tāds brīdis nepienāks, jo kamēr nav pienācis visiem viegli spriest... .

Tagad atceroties,kā ķepurojos,kad bija 90-tie,kad mainīja naudu.Dritvai kociņ-bija nauda un vairs nebija.
Visi tie taloni-pazemojošās rindas.Tad tonnām nāca humpalas-atceros,kā ģimenes ar bērneļiem priecājās.
Esmu bijusi pamatīgā peļķē-līdz mielēm draņķīgi-tad-pat nezinu,kurā brīdī-pacēlos lidojumam.
Tagad atkal krasi viss nogriezts-domāju,kā atkal dzīvot līdzīgi,kā jau bija.
Darīt galu-NEKAD!
Un nedariet to NEVIENS-nudien-NĒ!
Jūs visi esat tik jauni...nē nē nē ...  

Ja grūti izrakt zemnīcu šeit, tad var pamēģināt to Francijā, Spānijā, Anglijā - gan jau izsistos