Kā ir dzīvot ar māti zem viena jumta?

isti nemaz nezinu, kopa ar vinu dzivoju lidz 16 gadu vecumam, tad ta protams bija gandriz vai elle, es traka pusaudze kas nezin ko grib, un nesaprotosha mate!!! nu bija jau savi miera brizhi, kad ari sadzivojas normali, ipashi kad macijos vidusskola cita pilseta kur dzivoju ari kojas, tad majas biju reti, lidz ar to attieciibas bija taka labaakas. bet nu tagad vairs nedzivoju kopa ar nearvienu no vecakiem, taka nemaku saciit ka tagad butu ja butu.

Grūti.. it sevišķi, kad esmu vienīgais, ar ko mājās viņa var kasīties. Kad vēl brālis dzīvoja pie mums, vismaz pa retam šam uzbļāva, a tagad viss tiek man. :D

pie labas mammas ir ļoti jauki!

nezinu... neesmu ar vinu dzivoju kops viena gada vecuma

es kautko palaidu garām... kaa to var visp izstaaastiit

traki.

normāli. kā jau ar mammu.

Traucējoši. Nevaru pa māju plika staigāt.


P.S. Nedzīvoju  

Gruti dzivot ar mammu kopa zem viena jumta. Vissu laiku stridamies par katru nieku besis jau.

Grūtāk ir bez mātes, bet tikai ar alkoholoķi tēvu  

dzivot nevaretu bet aizbraukt paciemoties patik :) parasti piebaro pilnu punci ljauj darit ko grib :) netaka draudzene maajaas :D

Atkarībā kāda māte. Jau gadiem nedzīvoju ar māti zem viena jumta, tad nu īpaši iespaidos nevaru padalīties.

nesudzos gandriz!

nesaprotu kā varbūt grūti dzīvot ar māti, bet nu ir jau visādas ģimenes. Es gan uzskatu ka vecāki ir jāciena gandrīz jebkurā gadījumā ( t.i ja ari tevi ciena)

Normāli.. Protams, ka ir kādreiz kāds kašķis un niķis, bet tā normāli..

Man nav, mira mani laizot pasaulē

normāli! :D
JAU 18 GADUS DZĪVOJU AR SAVIEM VECĀKIEM :)

Grūti pateikt, jo viņu neatceros vairs... Bet varētu būt samērā traki...

Kolosaali.
Es vinju miilu un kaa jau visiem sava mamma ir pati labaaka it visaa. :)
Bez striidiem neiztikt nevienaas attieciibaas.