ko tu dari šitādā situācijā?

bija situavija lidziga... vnk uzbruacu kapitali preti un noliku lidz zemes limenim ka viars neko nesaka

uzliktu visam miksto un dzivotu savu dzivi

piekautu, un pasūtītu visus pārējos arī..! :) un dzīvotu atviegloti..! :)

nedrīkst ļaut sevi pazemot tik zemu , jau no paša sākuma vajadzēja teikt kaut ko pretī , lai saprot , ka neesi bezspēcīgs . nu a ja tas ir ievilcies jau , nu tad laikam jāizrunājas riktīgi ar to cilvēku , lai saprot tavu būtību . var jau būt , ka lieta aizies arī līdz kulakiem .

Protams, ir gadījies.
Nahrenizē un miers. Ieslēdz absolūto ignoranci.
Jācenšas uztvert to pozitīvi sava rakstura veidošanai - dzīvē nekad nekur nebūs viss ideāli un skaisti.

Fiziska iespaidošana nav risinājums :) Un arī vārdiska izrēķināšanās nekā nedos, ja visi ir uz vienu roku. Grūti pat teikt. Kompānijā noteikti atradīsies kāds, kurš ar tevi būs pa draugam. Ar to tad arī kontaktējies un neņem galvā to, ko citi tev pārmet.

Man bija tāda situācija kad kāda meitene kompānijā piesējās par katru sīkumu, bet to es vairāk vai mazāk ignorēju vai brīžiem pavērsu par joku. šā un tā ir sanācis ka tagad esam draugi (pa retam kko aizrāda, bet tas tikai labi) Ja tolaik būtu viņu fiziski ietekmējis diez vai tagad būtu draugos un būtu problēmas ar viņas puisi :)

Ar visiem negad nesadzīvosi pa labam.
Tomēr ir jāmācās respektēt citus.
Nedomāju, ka kaušanās būtu kāds risinājums, drīzāk jau varbūt kādreiz pavilkt viņu uz zoba... tā teikt izjokot, pajokot, pasmieties par viņu. Tālāk jau vadīties no viņa reakcijas, domāju, ka lielākā daļa vienkārši nomierinātos un pārtrauktu "dirst" virsū, jo vairs nejustos pārāki. Tomēr šādā situācijā var arī gadīties, ka viņš sāk vēlēties ar tevi nokārtot rēķinus.
Kā saka cilvēka dzīvē katrai izvēlei ir sekas.

Nu man ir meiteņu komanda (nu man nav, bet esmu tās sastāvā), esam tur divas, kurām ir baigie pigori vienmēr jāizstrādā, jāapsmej citi (jāapsmej stiprs vārds, teiksim, jāpiedurās citiem), jāpasmejās vienai par otru utt. Mums ir jautri! :) Godīgi, nezinu, ko citi domā, bet pārsvarā smejas līdzi. Ir nedēļas, gadījušies arī mēneši, kad mēs pārsvarā tikai vienam cilvēkam piesienamies. Neviens nav atspārdījis un kulakus mums rādījis. Vāāāārbūt nedaudz apvainojies, bet neesmu ievērojusi.
Uzskatu, ka viss ir atkarīgs no tavas uztveres un vai vari pats par sevi pasmieties! Smiešanās ir labākais (pievilcīgākais) aizsardzības mehānisms! :)

piekāstu to situāciju .. pašam tak ir galva uz pleciem .. domāt nemāki

liekas ka jautajuma devejs dzivo bernudarzā,ja jau nkas neapmierina,kāpēc kopā tusē?ja kas paskaties uz saviem draugiem un redzesi kas esi pats,ja smilšu kastē smiltiņas netiras,ej uz citu,jo šito tak kopigi piečurājāt

Nez, varbūt kkad pamatskolā, bet tas bija sen un to vairs neatceros! Tagad it kā visi pieņem! Paši savā starpā jokojam un izmuļķojam viens otru, bet tas viss draudzīgi un tā, ka smiekli nāk visiem :)