- Kapēc mūsu iegribas uzvar veselo saprātu.?
Mūs iekaro.
- cilvēks - saprātīgākā būtne vai drauds pasaulei?
Saprātīga būtne, kas aizvien straujākiem tempiem iznīcina pasauli.
Nē, nav drauds - JO DRAUD PIRMS IZPILDĪJUMA!
MĒS JAU IZPILDAM! MĒS JAU ESAM IZNĪCINĀTĀJI!
- Vai tev ir cilvēks, ko tev ir bail zaudēt?
Jā ir.. pirmkār tie jau tuvie mīļie ģimenes cilvēki, māsas, brālis, mamma, tētis un ome... Un tad jau iet pārējie, labākā draudzene, un labie draugie ar ko pavada un ir pavādīts ko pā feinākie mirkļi un protams otra pusīte.. :)
Kopumā var teikt ka tādu ir diez gan....
bet galvenie jau ģimenes ločekļi....
es domāju tāds ir katram....
- Kad cilvēks zaudē svaru, kur tas paliek?
tauki tiek pārvērsti enerģijā, ko tu izmanto lai tos sadedzinātu. tāpēc jo vairāk kusties, jo vairāk tauku sadedzina. tauki un sviedri ir divas dažādas lietas. pat tauku dziedzeri neizmanto uzkrātos taukus, lai tos sekretētu, tāpēc runas, ka tie izdalās ar sviedriem, ir pārspīlētas. arī ar fekālijām tauki neizdalās, jo kas ir fekālijas? fekālijas ir viss, ko organisms sagremo, bet neuzsūc+ ūdens no audu šķidruma un atmirušās zarnu šūnas un baktērijas. zarnas neizdala taukus uz fekālijām, bet gan tos absorbē no sagremtās masas, tāpēc ar fekālijām izdalam nesagremtos taukus, nevis tos, kurus mēs zaudējam sportojot. varbūt kaut kādas pārveidotas tauku formas izdalās ar urīnu, to neesmu tā sīki pētījusi, bet ne tiešā- tauku veidā. tad, kad organismam nepieciešama papildus enerģija, tiek dots signāls uzkrātajām tauku šūnām notiek dažādi ķīmiski procesi, kurus es vēl nemāku zskaidrot, bet nu gala rezultātā tiek dota enerģija muskuļiem, nerviem, kas veic darbu un kā zināms darba rezultātā tiek izdalīts siltums. tur arī paliek liekais svars
- kā saņemties zaudējot sev divus visdārgākos cilvēkus?
Nu sākumā beidz gausties visu laiku te ircā.
Un lai vai cik ļoti tu to nevēlies atzīst - viena pagale nedeg, nav dūmu bez uguns utt... Un lai vai kā tu gribētu uzskatīt, ka viņai būtu jāmainās, es gandrīz 100 punkt varu apgalvot - tev pašam jāmainās!!!
Neaizstāvu viņu (kaut vai tā iemesla dēļ, ka arī viņa te kādu laiku atpakaļ tevi lēja ar mēsliem ircā), bet jāvērtē objektīvi.
- Vai cigaretes vai kāda cita atkarība ir tā vērta, lai zaudētu mīļoto cilvēku?
godīgi sakot ja mīl var ar gandrīz visu samierināties, no viens puses ļoti egoistiski likt otram atmest smēķēšanu, jo tā ir savas gribas uzsipešana! :)
Bet protams ja tās ir narkotikas vai alkohols kas cilvēku laiž zudumā tas ir tikai logiski!
Vajaga nevis pamest cilvēku bet censties palīdzēt, aj jau mīl, savādāk tā nav mīlestība.
Es atmetu smēķēšanu, jo pašai nepatika tas ka smird pēctam, un draugs atmeta, jo tā bija man motivācija vienam lielam darbam! :)
Tagad ir daudz jaukāk! :) Un tā nav uzspiešana, draugs pats izvēlējās atmest! Un ja viņš atkal sāktu smēķēt, tad es ar to samierinātos :)
P.S. visu var sarunāt un ja ir tiešām mīlestība kas tāds kā cigaretes točna neizjauks draudzību (bet runa iet par cigaretēm, ja tas ir kas nopietnāks tad gan...)
- Cilvēks ir kā tērauds - ja zaudē rūdījumu, zaudē savu vērtību. Ko var un ko nevar pazaudēt cilvēks?
Atceries Raiņa Lauztās priedes un to Kā rūdījās tērauds
Salūztot var zaudēt kādreiz iegūtos morāles principus, sliktākajā gadījumā savu apvalku ko ieliek koka mētelītī zem lauztajām priedēm
- gribas ēst šodien? un ko tieši gribētos? pakārdiniet ēstgribu zaudējušu cilvēku ;)
o!:D
nju, piemeeram, kraasnii ceptu pukjkaapostu un kartupelju sacepumu saldajaa kreejumaa+ vistas filejas karbanodi ar sieru un shampinjoniem..mm njaammma:)
- Vai neliekas,ja mēs mīļotajam cilvēciņam sakam,ka viņu mīlam,un to sakam bieži,vards zaudē savu burvību?
Viss ir atkarīgs, kurā mirklī to saki. Ir reizes, kad to nevar neteikt :))))
- Es vairāk mīlu suņus par to uzticību, ne cilvēkus - vai esmu zaudējis ticību ideāliem un visam labajam?
Nu tas laikam pēc principa: "Jo es vairāk iepazīstu cilvēkus, jo vairāk iemīlu suņus."
Muļķīgi, vai nē, bet tas ir fakts. Nav man itkā vēl nācies tā kārtīgi aplauzties un neviens nav nodevis, bet laikam vnk esmu piesardzīga. Nespēju cilvēkiem(ģimene un daži draugi neskaitās) tā īsti uzticēties. Cenšos "nepieķerties", lai pēc tam nesāpētu.
P.S.
Ja mīli dzīvniekus, nekaunies par to. Nekautrējies, ja suns tavai dvēselei tuvāks nekā lielākā daļa cilvēku! Tie, kuri tevi nosoda par šo pieķeršanos, ir viltus pravieši un slikti cilvēki, kas saka: „Viņš nozog jūtas cilvēkiem un izšķiež tās sunim. ” Savtīgs, salts tips! Neliecies ne zinis! Netraucēti mīli savu suni, šo spožaci, nenogurdināmo draugu, kurš par savu draudzību neprasa vairāk un nekā cita kā kārumu un kādu glāstu. Netici, ka dzīvniekus mīlēt mudina vājums un patmīla. Viņi ir mūsu brāļi, gatavoti tajā pašā darbnīcā, kurā cilvēki, arī saprāts viņiem ir, dažkārt sarežģītāks un smalkāks nekā vairumam cilvēku. Lai citi dēvē dzīvnieku mīlestību par vājumu, lai zobojas, - ej pastaigā ar savu suni. Tu būsi labā sabiedrībā.
