Labākā atbilde

    1.  0 0

    AntiAngeL (38) 7 (38141)4835 14 g  

    Ja, uzskati uz dzivi ir krietni mainijusies.
    Mazliet vesaks esmu iespejams palicis un ar pohujistiskakiem uzskatiem uz to visu skatos.
    paslaik esmu viens un tadjau manis ka bus kad kadu atradisu-nu romanitikjis mani nemirs :))

Atbildes

    1.  2 0

    predator1989 7 (22480)41367 14 g  

    Atbildēšu ar vienu teikumu...
    Iepriekš pieļautās kļūdas un vilšanās mūs padara gudrākus un līdz ar to arī stiprākus.

    1.  0 0

    snowtiger 5 (3692)28 14 g  

    nez... it kā jau no vienas puses esmu mainījies, bet no otras puses... satiekot kādu viss atkal pilnībā aizmirstas un lidinos mākoņos :D
    nu ko nu tur padarīt, tāds nu es emocionāls cilvēks esmu... kaut kādas mācības jau no iepriekšējām attiecībām gūstu un cenšos tās kļūdas neatkārtot... tomēr sevi apmānīt, vai pārveidot ir grūti... :P :D

    1.  0 0

    spiganina 6 (9660)41672 14 g  

    man vēl nav tā gadījies.Ir gājis visādi gan labi,gan slikti.Bet vēl esam kopā jau ilgi.
    Bet draudzenei,ne īpaši nav paveicies ar vīriešiem.bet nu ir atradusi īsto mīlestību,nu jau kopā ir 6 gadus.Viņa ļāva savām jūtām vaļu,un to neierobežoja.(Kaut vai ir bijusi vairākas reizes ļoti sāpināta)Lai mīlētu kādu to viņa sev neaizliedza.
    Izjust mīlestību un ļaut jūtām vaļu,tā ir patīkama sajūta.Ir jādzīvo,nevis eksistēt tikai.
    Un dēļ sāpēm,vairs neuzticēties un nelaist sev tuvumā.to gan nevajag darīt.Laiks ātri paskrien un dzīve ir īsa.

    1.  0 0

    dadze 4 (2452)23 14 g  

    Ar prātu jau liekas,ka esmu mainījusies un esmu apdomīga,bet sirds runā citu....
    Tā kā man ir tikai negatīva pieredze,es baidos atkal zaudēt...Iepriekš tādas izjūtas nebij.

    1.  0 0

    DrDestroy 7 (81057)4833 14 g  

    Jā , ir. Laikam ejot, pagātnes iespaidi, emocijas izbāl, bet diemžel kopā ar to arī jūtu asums/dzidrums. Tā ir, kā saki... Bet viss, kas notiek, notiek uz labu .. :)
    Domāju, jānāk tik pareizajam cilvēciņam (un notiksies tas obligāti) un būs atkal viss štokos... vienīgais, vai mēs šo cilvēcinu paturēsim pie sevis, vnk aiz bailem no pagātnes atkārtotības vai jau aiz pieraduma - " pārprogrammēšanās vecp/u/iša"  režīmā... Par pēdejo varu paskaidrot izejot no personīgas situācijas - man ir jauka sievietite,, bet kopa esam samēra reti. Atceros, kad pajuka manas pēdejās ģimeniskās attiecibas, ilgi mocijos, nejusdams naktī blakus otru,  nav, kam buču iedot, ar ko staipoties, pļāpājot aiztipinat uz virtuvi sestdienas rītā, taisot brokastu, paštukot, ko jauku, traku, foršu varētu izdarīt, apskatit utml.. Ir pagājuši gadi un tas viss man ir miris - sexu  - jā gribas, protams, bet lai dzīvotu pastavigā kopdzīvē - un tad tur jābūt motivācijai ar Katepillara buldozera jaudu. :D
    Tagad krabis (es) :) celas, kad grib, klausās, ko grib, palaiž pir..ienu kur grib. Miegs nāk, gulu, nenāk - tinos uz darbnicu, krāmējos ar dzelžiem, uznak piz...gs, metu visu pa gaisu un sēžu upē uz ledus! :) Jā, starp citu, bija viens posms, kad mani tjipa pat bailes pārņēma -jopcik - es tak galīgi pārvērtīšos par vienpatnieku! Ko tad? :D
    p.s. Apskaužu vot šitos te!!! Saproties, mani ilgi mocīja jautājums, kam tā poga pieres vidū - to ļi ka atvieglojums snaiperiem vai kā.. bet atradu atbildi - super, ne!? Bāc - un viss pa nullem - psihol.pārdzīvojumi, kā tagad populāri -TRAUMAS! :D , utt - BET  -aizdomājoties - labāk jau ne - sanāks atkal brist caur vecajiem sū...iem un nav garantijas, ka nebūs vēl trakāk. Tā kā laikam labi ir tā, kā ir. PIEREDZE! Lai kāda, bet tas ir super, jo to cilvēciņu, kas nāks Tavā (manā, viņa, viņas u.c) dzivē, apziņas zemāki slāņi jau " filtrēs" atbilstoši Taviem kritērijiem, tādejādi izslēdzot/samazinot attiecību izjukšanas iespēju.... it īpaši šitajos dumajos laikos, kad cilveki kā norāvusies no ķēdes plukatas skrien, maina, meklē, paši īsti nejēdzot , ko vsp grib atrast/satikt. Tā tas notiekas, ja pārāk bieži maina dievus, rituālus un principus (pirmā sekluma pazīme) -nevajag to darīt, citādi kā pasakā par " Zelta Zivtinu"... bet varbūt par saknupušiem augumiņiem pie sasistas siles...
    Tas īsumā... :)
    O, gandrīz piemirsu bilžuku.
      

    1.  0 0

    normys 5 (3759)124 14 g  

    tu nekad nevari zinat, kas bus pec ieprieksejam. Tina gados domaju, ka nu viss, sito jau neaizmirsis. Bet tas nu ta, taja vecuma viss nak un aiziet. Ta pa istam laikam bija vienu reizi, ar manu bijuso sievu, pec kuras vairs ar citam nevaru, kaut ari jau 3 gadus ka nedzivojam kopa. Man jau liekas, ka viss, ar to viss beidzies, bet nu skaidrs, ka to prognozet nevar.

Līdzīgie jautājumi


Reģistrācija Aizmirsu paroli

Рейтинг@Mail.ru Top.LV PULS.LV Professional rating system